Rases
Race (franču val.) un razza (itāļu val.).
Noteiktā teritorijā vēsturiski izveidojušās cilvēku kopas, kuru ģenētiskā radniecība izpaužas raksturīgā fiziko pazīmju kompleksā; faktiski termins, kas apzīmē dzīvnieku un augu pasugas.
Cilvēku rases ir vēsturiski bioloģiski izveidojušās cilvēku grupas, kurām ir kopīga izcelšanās un kopīgas iedzimtas pazīmes - maznozīmīgas ārējās fiziskās īpatnības: ādas, acu, matu krāsa, galvas forma, augums u.c. Taču galvenās cilvēka fiziskā veidojuma pazīmes (skeleta, muskuļu, smadzeņu uzbūve) ir gandrīz vienādas visu rasu cilvēkiem, un visa cilvēce veido vienu bioloģisku sugu - Homo.
Rasu klasifikācija. Mūsdienu rasu klasifikācijā izšķir lielās un mazās (lokālās) rases, ka arī antropoloģiskos tipus - šīs klasifikācijas mazāko vienību. 3 lielās (galvenās) cilvēces rases:
- lielā eiropeīdā rase (Eirāzijas, baltā);
Etiopijas rase - pārejforma starp lielo ekvatoriālo un lielo eiropeīdo rasi;
- lielā ekvatoriālā rase (negroaustraloīdā, melnā);
bušmeņu rase;
- mongoloīdā rase (Āzijas-Amerikas, dzeltenā).
Dažkārt kā pastāvīgas lielās rases nodala arī australoīdo un amerikanoīdo rasi. Kopumā aprakstīts jau vairāk kā 100 lokālo antropoloģisko kompleksu, kuri veido vairāk kā 30 rasu grupējumus.
Lielo rasu iekšējais struktūrai (lokālās rases, antropoloģiskie tipi) piemīt liels mainīgums (dinamisms). Robežas starp dažādām rasēm parasti nav spilgti isteiktas, viena rase pāriet otrā nemanāmi. Cilvēces vēstures attīstības sākumposmos noteicošie rasu veidošanās faktori bija ģeogrāfiskā un sociālā izolācija, kā arī dabiskā izlase, vēlākajos posmos - galvenokārt sajaukšanās (metizācija). Mūsu dienās rasu sajaukšanās ieguvusi sevišķi plašus apmērus. Tas, ka rases var neierobežoti sajaukties un metisgrupas ir bioloģiski un sociālkulturāli pilnvērtīgas, liecina par visas cilvēces piederību pie vienas sugas.
Rasu raksturojums. Katrai rasei raksturīgais fizisko pazīmju komplekss (ādas, matu, acu krāsa, deguna forma u.c.) radies pakāpeniskā un ilgā veidošanās procesā, kurā būtiska nozīme bija adaptācijai noteiktā ģeogrāfiskā vidē. Negroīdu un australoīdu pazīmes veidojās tropu un subtropu joslā (Āfrikā, Dienvidāzijā), eiropeīdu - relatīvi mērenos klimatiskajos apstākļos (Priekšāzijā, Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā), mongoloīdu pazīmes attīstījās Centrālās Āzijas stepēs un pustuksnešos.
No bioloģiskā viedokļa var teikt, ka rases veidojas no vairākām līdzīgām populācijām, kam ir kopēja veidošanās teritorija un kopējs pazīmju komplekss, kas izveidojies dabiskās atlases ceļā kā adaptācija noteiktiem vides apstākļiem un eksistē kā atklāta sistēma. Tas raksturo rasi kā adaptīvo tipu kopumu.
Jo tālāk viena no otras dzīvo cilvēku grupas, jo vairāk atšķiras teritoriju vides apstākļi, jo lielākas ir populāciju atšķirības pēc vairākām pazīmēm. Tās ir iedzimtas un izplatītas savos ģeogrāfiskajos areālos. Šīs atšķirības sauc par rasu pazīmēm. Visvieglāk pamanāmas ir morfoloģiskās pazīmes, jo tās ir labi redzamas ārējā izskatā.
Rasu tipi, rasu pazīmes, kā arī rasu izplatība pirms eiropiešu kolonizācijas paradīta Latvijas Dabas muzeja antropoloģijas ekspozīcijas daļā "Rases."
Pētniecība. Par lielo rasu izcelsmi un senumu ir dažādi uzskati.
Daļa antropologu lielo rasu veidošanos saista ar cilvēka evolūcijas neoantropa stadiju pirms 35-40 tūkstošiem gadu - tās esot diferencējušās plašā teritorijā ar centru Priekšāzijā (monocentrisms). Citi rasu veidošanos attiecina uz arhantropa stadiju, atzīstot, ka pastāvējuši vairāki rasu veidošanās centri (policentrisms).
Cilvēku pirmdzimtene bijusi viena, kopēja - Āfrika, bet ļoti sen no tās izceļoja H.Sapiens senči un izveidoja divus rases veidošanās pirmatnējos centrus.
Rietumcentrs apvieno dienvidu un centrālo Eiropu, Tuvos Austrumus, Kaukāzu un Ziemeļāfriku. Šeit notika australoīdu veidošanās process. Eiropeīdu pazīmju komplekss izveidojās teritorijās uz ziemeļiem no rietumcentra. Dažas grupas migrēja atpakaļ uz dienvidiem, izspiežot vietējos iedzīvotājus vai daļēji tos asimilējot. Tā veidojās negroīdu rase, no bioloģiskā viedokļa tā ir visjaunākā. Australoīdu pazīmes izkaisītas dienvidaustrumu virzienā, labi saskatāmas Indijas dienvidos, bet tīrākā veidā saglabājušās Austrālijā.
Vācu zoologs, anatoms un antropologs J.F.Blūmenbahs pētījis cilvēku rasu veidošanos un to klasifikāciju.
Dmitrijs Anučins savā disertācijā rakstījis par cilvēku galvaskausu anomālijām, salīdzinot gan dažādos laikos dzīvojušos cilvēkus, gan dažādu rasu pārstāvjus, bet vēl vēlāk viņš rakstīja par amuletiem, izgatavotiem no cilvēku galvaskausiem.
Sociāli vēsturiskās attīstības gaitā notika un notiek rasu sajaukšanās, rasu pazīmju maiņa. Amerikāņi ir centušies rast risinājumu - censties izveidot tautu, kas sastāv no dažādām rasēm, un pietiekoši skaidrs, ka šis mēģinājums ir izgāzies.
Rasu termina apšaubīšana. Saskaņā ar kultūrmarksistu veikto kultūrdekonstrukciju rases esot tikai "kultūras diktēti iepriekšpieņēmumi" un patiesībā ir tikai "atkārtota sociāla uzvedība" nevis "pirmēja realitāte."
Darbi.
Francs Boāss. "Rase, valoda un kultūra," 1940.g.
Francs Boāss. "Rase un demokrātiskā sabiedrība," 1946.g.
Raksti.
Cilvēces dažādība: kas ir rases?
