Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Raganas

"Raganas ir vecmāmiņas, kas prot sērfot internetā."

Saskaņā ar seniem ticējumiem, kas radušies jau seno grieķu un romiešu laikos, raganas ir lidojošas burves, kas savos nakts lidojumos izsūc cilvēkiem asiis un spēkus, un nodara dažādus citus ļaunumus cilvēkiem un to īpašumam. Īpaši spēcīgi šie ticējumi kļuva tumšajos viduslaikos, kad baznīca un sabiedrība bieži vien vērsās pret tradicionālajām dziedniecēm, tās pasludinot par raganām un represējot tā saucamajās "raganu prāvās." 

Tradicionālā eiropiešu buršana nākusi taisnā ceļā no šamanisma. Tas kļūst skaidrs, kad salīdzina tās spējas, ko viduslaiku tiesas pieraksta raganām: raganas dziedēja slimos, zīlēja un pareģoja, kontaktējās ar gariem, izmantoja savā darbībā garus-palīgus (tie parasti izskatījās kā mazi dzīvnieki, piemēram, kaķi), varēja noburt dzīvniekus, izsaukt vētras, palielināt ražas. Bet pats galvenais - tās prata lidot. Visas šīs spējas piemita šamaņiem.
Latviešu mitoloģijā raganas jo īpaši uzdarbojas Jāņu naktī; tām ir savi kalpi, piena nesēji, ko tās baro. Piena raganas izslauc citiem govis un apskauž citu lopus, lai svētība būtu pašām. Senatviešiem raganas nebija ļaunas, bet rūpējās par savu labumu
VD runāts par nāvessodu raganām (Exodus, 22:18).
Kristīgā baznīca raganām piedēvēja dažādu kaitniecību - tās postot ražu, uzsūta sausumu,krusu un vētru. raganas uzsūtot neauglību un sērgas ļaudīm un lopiem. baznīca apgalvoja, ka raganas atribūti ir melns kaķis un sikspārnis. Raganas uz sabatu nogalina mazus bērnus un stājas nešķīstos sakaros ar pašu Nelabo. Raganas lidojot jāšus uz āžiem, cūkām vai slotām.

Angļu XVI gs. rakstnieks Redžinalds Skots savā grāmatā „Buršanu atmaskošana” saka: „Daži raksta, ka pēc vēlēšanās tās [raganas] var mest adatas savu ienaidnieku aknās. Citi apgalvo, ka tās spēj ar naža palīdzību pārnest tulznu no vienas vietas uz citu. Vēl runā, ka raganas pārdabiskā veidā dziedē slimības, lido pa gaisu un danco ar dēmoniem. Raksta, ka tās var spēlēt sukkuba lomu un saieties ar inkubiem; tā tām padodas jaunie garīdznieki. Ir tādas, kas spēj pārvērst sevi un citus par ēzeļiem, vilkiem, kāmjiem, govīm, pērtiķiem, zirgiem un suņiem. Citas tur dēmonus un garus kaķu un krupju izskatā.”

Kāpēc burās tieši sievieši? Angļu valodā vārdam witch („ragana”) nav dzimtes. Plaši izplatīts ir kļūdains viedoklis, ka viduslaikos būrušās tieši sievietes - tātad, raganas. Tā tas arī tiek attēlots literatūrā un mākslā.
Viduslaiku kristiešu teologi uzskatīja, ka sievieši pēc savas dabas ir uzņēmīgāki pret ļaunuma ietekmi nekā vīrieši. Daļēji šāds teoloģisks spriedelējums sekoja no bībeliskā mīta par paradīzes ābolu, kurā tieši Ieva padevās pūķa-čūskas kārdinājumam. Dēļ šīs hipotētiskās sieviešu ievainojamības teologi uzskatīja, ka burvju vidū pārsvarā ir sievietes.

Raganisma izplatība. Gandrīz vai ir neiespējami daudz maz ticami noteikt raganisma fenomena izplatību Vēlajos viduslaikos un renesanses laikmetā, kad katoļu un protestantu baznīcu raganu vajāšanas sasniedza apogeju. Demonologu, teologu un garīdznieku tā laika raksti kā arī inkvizitoru raganu prāvu protokoli rādās krietni pārspīlēti.
Tomēr tagad esot izskaitīts, ka Eiropā 3 gadsimtu laikā (1450.-1750.g.) ar buršanās apsūdzībām ticis nolietāts ap 40 000 vīriešu, sieviešu un pat bērnu. K.Lestranžs Juens, grāmatas „Buršanās un dēmonisms” uzskata, ka Anglijā tikušas pakārtas ap tūkstoti raganu. Rosels Houps Robins savā enciklopēdijā sniedz daudz lielāku skaitli – ap 200 000. Citi uzskaitījuši pat miljonus, bet tas jau nu gan ir fantastisks pārspīlējums.
Tomēr mēģināt noteikt prektizējošo burvju un raganu skaitu pēc piespriestajiem sodiem būtu pagalam nekorekti, jo atspoguļoja tikai aisberga redzamo daļu. Pie tam nozīmīgai daļai apsūdzētiem ar to nebija nekāda sakara, bet tika skauģu vai tumsonīgu kaimiņu apsūdzēti. 

Raganu prāvas. Raganu vajāšanas Eiropā sākās XII gs., kad atdzima seno grieķu un romiešu ticējumi par lidojošām burvēm, kas savos nakts lidojumos izsūc cilvēkiem asiis un spēkus. To veicināja agrīnās kristietības priekšstati par sievieti kā kārdinātāju, nešķīstības un grēka avotu.
Tomēr tikai XVI gs. pāri Eiropai virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem vēlās raganu medību vilnis,  kas pieņēma vispārējas psihozes raksturu. Elles vārtus pavēra 1487.gadā Strasbūrā izdotais "Raganu veseris," kas apkppoja teorētiķu atzinumus un raganu klasifikatoru, atļaujot nopratināšanu un spīdzināšanu. Tiesai vadoties no šīs rokasgrāmatas, upurim bija praktiski neiespējami izvairīties no sadedzināšanas sārtā.
Slavenākā raganu prāva pasaulē sākās 1692.gadā Salemā (ASV), kuras rezultātā tika notiesāti un nonāvēti 20 cilvēki. Mūsdienāsuzskata, ka upuri bija saindējušies ar tā saucamajiem "melnajiem rudziem" - rudzu maizes pelējuma sēnīti Claviceps purpurea, kas izsauc smagas halucinācijas.
Plaši izplatīta bija pārbaude ar ūdeni - aizdomās turēto sasēja krusteniski (kreisās rokas īkšķi pie labās kājas īkšķa, un otrādi) un iemeta ūdenī. Ja apsūdzētā noslīka, to atzina par nevainīgu. Bet, ja izdevās izpeldēt, tas bija vainas pierādījums.

Raganu prāvas Latvijā. Raganu prāvas Latvijā līdz XVI gs. aizkavēja īpašs tiesas nolikums, kas noteica: apsūdzētājam pašam jāsavāc pierādījumi, bet, prāvu zaudējot, pašam jāsaņem prasītais sods. Viss mainījās, kad vienotā Livonijas krimināllikuma pieņemšanu 1532.gadā, kas par buršanos noteica nāvessodu.
pirmā ragana Latvijas teritorijā sadedzināta Grobiņā 1559.gadā pēc mūka Deibela atzinuma, kurš tika uzskatīts par zinošu speciālistu raganu lietās. 
1584.gada 29.jūlijā Rīgā notika viena no vērienīgākajām raganu prāvām, kā rezultātā dzīvas sadedzināja 12 sievietes.

Nospiedums kultūrā. Milzīgs.
Viena no krāšņāk atveidotajām raganām literatūrā ir M.Bulgakova romāna "Meistars un Margarita" varone.

Raksti.
Svazijas raganām noteikts lidojuma augstuma limits - 150 metri.


Saites.
Šamanisms.