Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Šimao

Shimao.

Atrašanās vieta. Pilsētas drupas atrodas Lēsas (Loess) plakankalnes ziemeļu daļā, Šemnu (Shemnu) apgabalā, Šansi provinces ziemeļos.

Bronzas laikmetā Šimao (2300.–1800.g.pmē.) bija viena no pasaulē lielākajām pilsētām – ziedu laikos tā sasniedza pat 400 ha lielu platību. Pilsēta bija lielas un biezi apdzīvotas valsts politiskais un ekonomiskais centrs.

Šīs valsts kodols, par ko liecina noteikta stila keramikas izplatība, aizņēma ~430 km2 lielu teritoriju no Yinshan kalniem ziemeļos, līdz Lüliangshan kalniem austrumos un Baijunsa kalniem dienvidos. Tikai Tuwei upes ielejā vien arheoloģiskajos izrakumos ir atklātas vairāk nekā 200 apmetnes. Pavisam Šimao valstij bija pakļautas vairāk nekā 4000 pilsētas un ciemati.

Pilsēta dalījās trīs galvenajās daļas:

centrā uz piramīdas augšējas platformas slējās pilsētas valdnieku pilis;
iekšējais iežogojums;
ārējais valnis.
Piramīda – pilsētas elites rezidence un amatniecības un mākslas centrs
Ap 2300. g.p.m.ē. uzceltā piramīda ir 70 metrus augsta un pie pamatnes tā aizņem 24 ha. Tai ir 11 pakāpieni, kas katrs noklāts akmeņiem. Piramīdas ieeju sargāja sarežģīta vaļņu sistēma, kuras dizains liek domāt, ka tā bija paredzēta gan aizsardzībai, gan piramīdas norobežošanai no pārējās pilsētas.

Piramīdas ieejas priekšā atradās plašs laukums, kur senie cilvēki pulcējās, lai veiktu rituālus vai apspriestu politiskus jautājumus.

Piramīdu rotāja acu simboli un antropomorfas, pa pusei cilvēku, pa pusei dzīvnieku sejas. Šīs figūras apveltīja piramīdu ar īpašu reliģisku spēku un pastiprināja tās vizuālo tēlu.

Pašā piramīdas virsotnē, uz augšējas platformas, kuras platība bija 8 ha, atrādās no blietētas zemes celtas pilis ar koka pīlāriem, milzīgs ūdens rezervuārs, kā arī celtnes, kas bija saistītas ar ikdienas dzīvi.

Turpat blakus augstmaņu pilīm piramīdas virsotnē bija izvietojušās mākslinieku un amatnieku darbnīcas. Piramīdas virsotne bija ne tikai pilsētas valdošās elites rezidence, bet arī mākslinieciskās un amatnieciskās ražošanas centrs, savā pētījumā raksta arheologi.

Nefrīta priekšmeti un cilvēku upuri
Ārpus austrumu vārtiem uz ārēja vaļņa arheologi atrada sešas bedres ar nocirstām cilvēku galvām. Cilvēku kaulu morfoloģiskās analīzes liecina, ka upuri nākuši no senās Zhukaigou pilsētas, kas atrodas uz ziemeļiem no Šimao. Kad Šimao iekaroja Zhukaigou, daudzi tās iedzīvotāji tika saņemti gūstā un pēc tam upurēti.

Gandrīz visās Šimao celtnes starp akmens blokiem bija apslēpti nefrīta artefakti, piemēram, cirvji un zižļi. Cilvēku upuri un nefrīta priekšmeti piešķīra Šimao sienām reliģisku un rituālu nozīmi.

Kā atklājumi Šimao varētu mainīt uzskatus par Ķīnas civilizācijas pirmsākumiem?
Saskaņā ar tradicionālo, vēsturnieku apziņā dziļi iesakņojušos uzskatu, senās Ķīnas civilizācija radās centrālajos līdzenumos (mūsdienu Šansi provinces dienvidos un Henaņas provincē) laikā no II gadu tūkstoša pmē. vidus līdz tā beigām. Tomēr Šimao pilsētas drupu arheoloģiskā izpēte liecina, ka šis, tradicionāli par perifēriju uzlūkotais reģions Lēsas plakankalnē, iespējams, bija pat īstais senās Ķīnas šūpulis.

Pētījumi pierādījuši, ka virkne simbolu, kurus parasti asociēja ar centrālajos līdzenumos uzplaukušo bronzas laikmeta kultūru, patiesībā ir radušies daudz senāk Šimao pilsētā.

Atzīmējams arī, ka atšķirībā no centrālo līdzenumu pilsētu arhitektūras, kurā dominēja no blietētas zemes celtas būves, Šimao monumentu celtniecībā galvenokārt izmantots akmens.

Saites.
Senās Ķīnas civilizācijas centri.