Senēģiptiešu Radīšanas stāsts
Visi senēģiptiešu radīšanas mīti vēsta apmēram vienu un to pašu – cilvēkus radīja dievi un nometināja tos „melnajā zemē” (Ta-Kemet), kā paši sauca Ēģipti.
Junas priesteru versija. Sākumā bija tikai migla un haoss, ko sauca par Nunu – bezgalīga, nekustīga un auksta ūdens virsma – pirmatnējais Okeāns. Pagāja gadu tūkstoši, taču nekas neiztraucēja šo mieru.
Taču reiz no okeāna iznāca dievs Atums („Pilnīgais”) – pirmais dievs Visumā, kurš sāka meklēt kādu cietu vietu, kādu saliņu. Taču apkārt nebija nekā. Bet tad dievs radīja pauguru Ben-benu – pirmo matēriju, pirmo cieto vielu, pirmo Mera kalnu, kas ēģiptiešu valodā nozīmē piramīdu (citā versijā pats Atums bija šis paugurs). Ieguvis zem kājām zemi, Atums sāka domāt, ko darīt tālāk. Tad viņa dievišķajā galvā radās gaiša doma par citu dievu radīšanu. Tad Atums ķērās pie pasaules radīšanas: pasaulē nāca Šu (vēja un gaisa dieve) un Tefnuta (pasaules kārtības dieve). Bet gaisma vēl nebija radīta un šai tumsā pirmās radītās būtnes pazuda. Atums sūtīja savu Aci tās uzmeklēt. Kamēr tā klīda pa ūdens klaju, dievs radīja jaunu Aci un nosauca to par „Lielisko.” Bet tikmēr vecā Acs atrada Šu un Tefnutu, atveda pie Atuma atpakaļ un Atums aiz priekiem sāka raudāt. Viņa asaras nokrita uz Ben-bena paugura un pārvērtās par cilvēkiem.
Vecā Acs kļuva nikna, ieraugot, ka tās vietā radīta jauna. Lai nomierinātu dusmīgo Aci, Atums to novietoja sev uz pieres un uzticēja cildenu kalpošanu – būt par paša Atuma un viņa dieves Tefnutas. Kopš tā laika Saules Aci čūskas veidā uz saviem kroņiem sāka nēsāt visi dievi, bet pēc tam arī faraoni.
Citos mīta variantos sastopams mītisks Benu putns (Fēnikss), ko, tāpat kā Atumu, nav radījis neviens. Pasaules radīšanas sākumā tas lidinājās virs Nunas ūdeņiem un novija ligzdu vītola zaros uz Ben-ben paugura. Šajā pašā vietā radies it kā galvenais Heliopoles/Junu templis – Ra/Atuma svētnīca. Obeliski kļuva par šī brīnumainā paugura simboliem.
Senēģiptiešu variantā ir 4 Dievi-radītāji: Amons, Atums, Hnums un Ptahs.
senākais dievišķais Radītājs Nīlas ielejā bija Temu – „dievu un cilvēku radītājs.” Viņa māja atradās ūdenī. Reiz viņš uzsūtīja Lielos plūdus, kas gandrīz vai pilnībā noskaloja no zemes virsas iepriekšējo cilvēci.
Temu (ja vien tas ir tas pats Ptahs?) bija zemūdens dievība, kas mitusi paša radītajā okeānā. Tā domas spēks radījis debesis, dzīvniekus, augus, mirstīgos cilvēkus un arī pašus dievus, kas bija viņa gribas pildītāji. Tā roku darbs bijuši arī Lielie plūdi, kas senajos laikos noseguši gandrīz visu planētu un gandrīz iznīcinājuši dzīvību uz tās.
Izņēmuma kārtā tikuši atstāti tikai daži vīrieši un sievietes, kas pievienojušies dieviem Saules barkā. Tie bijuši pirmie cilvēki, kas izkāpuši krastā Nīlas ielejā un dibinājuši tur civilizāciju.
Dievs Hnums esot pirmo cilvēku izveidojis no māliem uz podnieka ripas. Viņš ar podnieka ripu radīja visu pasauli, dievus, visas dzīvās būtnes, tostarp arī pirmo cilvēku. Hnums uz māla ripas salipina bērniņu un ievieto viņu dīglī mātes miesās. Kopā ar dievi Hekati viņš palīdz dzemdībās.
Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.
Pasaules Radīšanas stāsti.
