Aliens

Silvestrs I (314.-335.g.)

35.Romas bīskaps laikā no 314.-335.gadam.

Dzīvesgājums. Izvēlēts par Romas bīskapu 314.gada 31.decembrī, tātad Konstantīna I laikā un bija par bīskapu līdz nāves dienai.
319.gadā tika pieņemts likums, kas apstiprināja 313.gada ediktu (atbrīvoja kristīgo baznīcu no nodokļiem).
321.gadā tika pieņemts nolikums, saskaņā ar kuru kristīgā Baznīca ieguva tādu juridisku statusu, līdz ar to tiesības iegūt un valdīt īpašumus (to skaitā arī vergus), būvēt sakrālās celtnes (baznīcas jeb dievnamus), ierīkot kapsētas un tamlīdzīgi. Sākās baznīcu celtniecība impērijas zemēs. To atbalstīja pats Konstantīns I personīgi, likdams lielākajās impērijas pilsētās uzcelt greznus dievnamus – bazilikas, un viņa piemēram sekoja arī daudzi augstākie valsts ierēdņi. Bieži vien tika nojauktas pagātnu svētnīcas.
Romas bīskapam imperators uzdāvināja Laterāna pili Romā, ar to uzsvērdams Baznīcas augstākās amatpersonas nozīmīgumu valsts dzīvē. Ar īpašu ediktu no visām civilajām saistībām pret valsti tika atbrīvoti Baznīcas kalpotāji (klērs), bet bīskapiem tika piešķirtas zināmas tiesu varas funkcijas. Šādi pasākumi ievērojami cēla imperatora autoritāti plašās sabiedrības masās, tajā pašā laikā palielinot arī Baznīcas prestižu, varu un bagātību. Senāko vienkāršo dievkalpojumu, kurus kristietības pirmsākumos varēja vadīt jebkurš draudzes loceklis, vietā izveidojās bagātas, greznas ceremonijas, mistiski rituāli. Dievkalpojumus vadīt bija atļauts tikai klēram, līdz ar to izzuda agrākā draudzes locekļu vienlīdzība, jo lajiem atlika vairs tikai bezierunu paklausība saviem garīgajiem vadītājiem.
324.gadā kristietību izsludināja par Romas valsts reliģiju.
325.gadā sasauca Nīkejas I koncilu. Nīkejas koncilā 325.gadā Silvestru I pārstāvēja divi prezbiteri – Vits un Vincentijs.
Pēc Konstantīna I pavēles Romā uzcēla apustulim Pēterim veltītu katedrāli - Sv.Pētera baziliku, un Silvestrs I to 326.gada 18.novembrī iesvētīja. Ap to laiku Vatikāns jau sāka palikt par nozīmīgu svētceļojumu mērķi, kur godināt apustuļa Pētera piemiņu. Kad dievnams bija pabeigts, uz pakalna uzcēla vēl arī citas celtnes.
Pēc nostāsta kristījis imperatoru Konstantīnu I un saņēmis no viņa t.s. Konstantīna dāvinājumu – laicīgās varas tiesības Romā un Itālijā. Dokuments, kas liecina par dāvinājumu, bija viltots, kā to pierādīja L.Valla.
Mira 335.gada 31.decembrī. 

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban).