Smitsona institūts
Pētniecības organizācija, kas tika organizēta ar ASV Kongresa aktu 1846.gadā.
Kāds Džeimss Smits, kam mirstot nebija tiešu pēcnācēju, savu kapitālu 100 000 zelta gineju apmērā novēlēja ASV valdībai. Tā bija tiem laikiem milzīga nauda. Savā testamentā Dž.Smits bija rakstījis, ka šo naudu novēl tādas pētniecības iestādes dibināšanai, kas par savu galveno uzdevumu uzskatītu civilizatorisko saišu pētīšanu starp Jauno un Veco pasauli.
XIX gs. vēsturē bija stipri pārstāvēts difuzionisms, proti, pētnieki meklēja kultūras ietekmi starp Inku, Maiju un Acteku civilizācijām Jaunajā pasaulē un Veco pasauli - pārsvarā ēģiptiešu, indiešu un ķīniešu civilizācijām. Tomēr XIX gs. beigās situācija kardināli mainījās. 1879.gadā pie Smitsona institūta tika nodibināts Amerikāņu etnoloģijas birojs. Par tā direktoru tika iecelts ASV Pilsoņu kara varonis majors Džons Pauels. Viņš daudz enerģijas veltīja indiāņu tautu kultūru pētīšanai, ceļoja un vāca senlietas. Pie viena viņš bija arī kategorisks difuzionisma koncepcijas pretinieks, uzskatot, ka abu Ameriku indiāņu civilizācijas izveidojušās patstāvīgi bez Vecās pasaules kulturālās ietekmes. Tādejādi amerikānistikas koncepcija nomainījās par 180o - no difuzionisma uz izolacionismu.
Šai pētnieciskajai iestādei pārmet milžu atlieku slēpšanu.
