Sarmizegetuse
- Detaļas
- Skatīts: 1851
Atrašanās vieta. Rumānija, pie Donavas ietekas Melnajā jūrā.
Apraksts. Uz vairākām mākslīgām terasēm arheologi uzgājuši piecas struktūras, veidotas no koka un akmens. Tās ir noapaļotu akmens cilindru rindas, novietotas taisnstūru iekšpusē. Taisnstūri veidoti no nelieliem rūpīgi apstrādātiem akmeņiem. Trijiem šī kompleksa elementiem ir apaļa forma. Pats mazākais no viņiem – akmens disks, sadalīts 10 sektoros. Tajā aplī ir sakārtoti nelieli akmeņi, kopskaitā 60, pa seši katrā sektorā. Otro apaļo struktūru („mazā apaļā svētnīca”) veido rūpīgi un vienādi apstrādāti akmeņi: 11 grupas pa 8 akmeņiem katrā, viena grupa ar 7 un vēl viena ar 6 akmeņiem. 13 platāki un savādāk apstrādāti akmeņi it kā atdala no citām grupām. Apļu iekšpusē vajadzētu būt bijušiem arī vēl citiem stabiem vai kolonnām, lai varētu veikt novērojumus un aprēķinus, taču precīzu to novietojumu nav iespējams noskaidrot. Zinātnieki tagad noskaidrojuši, ka „vecais templis” sākotnēji bija veidots no 52 stabiņiem (4 X 13, bet ne 4 X 15).
Noslēpumainākā kompleksa struktūra ir tā saucamais „Trešais apaļais templis.” Tas sastāv no diviem apļiem, kuru centrā atrodas „pakavs” – pārsteidzoša līdzība ar Stounhendžu. Ārējais aplis ar 96 pēdu diametru salikts no 104 apstrādātiem andezīta blokiem. Bloki savukārt ieskauj 180 regulāras formas andezīta stabiņus. Katrs no stabiņiem beidzas ar kvadrāta formas dzelksni, it kā būtu piemērots pārnesamam marķerim. Šie vertikālie marķieri sagrupēti pa sešiem, tās savukārt atdalītas ar 30 rūpīgi apstrādātiem horizontāliem blokiem. Tādējādi ārējais 104 akmeņu aplis ietver iekšējo 210 (180 + 30) akmeņu apli.
Otrs, iekšējais aplis, kas atrodas starp ārējo apli un „pakavu”, sastāv no 68 iedobītēm (līdzīgas Stounhendžas Obrija bedrītēm). Bedrītes bija iedalītas četrās grupās ar horizontāliem akmens blokiem. Pa trim blokiem ZA un DA, bet pa četriem – ZR un DR. Šī nožogojuma rezultātā veidojas kompleksa pamata ass no ZR uz DA un to šķērsojoša perpendikulāra ass. Šie četri orientieri ir analogi Stounhendžas pamatakmeņiem.
„Pakavs”– sastāv no 21 iedobītes izvietotas elipses formā, un sadalīta ar diviem horizontāliem akmeņiem abpusēji. Pakava pārsedze sastāvēja no 13 akmeņiem un bija vērsta pret DA. Tas norādīja uz galveno novērojumu punktu – Saules atrašanās vietu Ziemas saulgriežos.
Hipotēzes. Adriāns Diakovičiu savā darbā „2 Templo-Calendario Dacio di Sarmizegutusa” nosauc to kā Mēness-Saules kalendāru. Iespējams, skaitļa 60 klātesamība norāda uz saistību ar Divupi.
