Trāķiešu valoda
Saistība ar baltu valodām. No trāķiešu valodas saglabājušies apmēram 800 vārdu, no kuriem 600 esot ļoti līdzīgi attiecīgiem vārdiem leišu, latviešu un senprūšu valodās.
Trāķieši jeb traikieši – traikas (lietuviešu val.) – „līdums.”
Dr.Basanavičs analizē kādu uzrakstu uz Bulgārijā atrasta zelta gredzena grieķu valodā: Ralis teneas nereanea tilte an Esko, a ra žeado meantile Dryptamye eraž Elta.
Šis pats uzraksts lietuviski: Ralis tenes nerineja tiltei ant Esko, ar re žiedo mentile Džuptamyje ereže Elta.
E.Paegles tulkojums latviski: „Ralis [ķēniņa vārds] rāmu vietu iznērējis [izmeklējis] tiltam pār Esku, a re gredzena piemiņu [rakstu] uzrakstījis Elta.”
tenes – „rāms dziļums” (leišu val.)
nerēt – izvēlēties (senlatv. val.)
ant – „pār,” „virs” (leišu val.)
Esko – tagadējā Iskaras upe
a ra – a re – „bet, lūk”
žeado – žiedo – lietuviski žiedas – „gredzens”
meantile – lietuviski mentilemintis – „atmiņa”
eras – lietuviešu iraže, ereže – „ierakstījis,” „iegriezis”
Elta – domājams, gredzena darinātāja vārds
Basanavičs atgādina, ka leišu pasakās ļoti dzīvi attēlots lauva, it kā pasaku sacerētāji tādu būtu redzējuši savām acīm. Lietuviešu valodā lauvam ir pašam savs nosaukums – lutas, tāpat kā kamielim – kupramuguris, zilonim – slapis, vīnkokam – vynmedis, zeltam – auksas. Lauvas pirms 30 gadsimtiem mājojuši Balkānos, kur ar tiem cīnījies pats Hērakls. Tas ir vēl viens arguments par trāķiešiem kā baltu senčiem.
Saites:
Trāķieši.
