Tadžikija
- Detaļas
- Publicēts 16 Aprīlis 2015
- Skatīts: 3952
Valsts Centrālāzijā.
Galvaspilsēta - Dušanbe, padomju laikā saukta arī par Staļinabadu.
Iedzīvotāji. Tadžiki, beludži.
Vēsture. Senatnē cauri Tadžikijai vijās lielais zīda ceļš.
Tadžikijas robežu nospraušanas projektu 1924.gadā izstrādāja Jānis Rudzutaks.
XX gs. 30.gados par godu Kārlim Baumanim (šis nav himnas autors) tika nosaukta Baumanabāda (mūsdienu Pjandža).
Ādolfs Krauss (viens no Rīgas Medicīnas institūta dibinātājiem) savulaik bijis Tadžikijas Veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieks.
1960.gada 30.jūlijā Latvijas alpīnisti Imanta Egberta vadībā uzkāpa grūti pieejamā 6218 m augstā virsotnē, kas tika nosaukta Latvijas vārdā.
Tadžikijā vadošos amatos strādājuši arī daudzi citi latvieši.
Tagad cauri valstij iet narkotiku tranzīta ceļš, ko lēš uz 30-50% valsts kopprodukta.
Aplūkojamie objekti.
Dušanbe. Tulkojumā - "pirmdiena."
Pamirs. Tadžiki to dēvē par Pasaules jumtu, kalnu grēda aizņem 93% valsts teritorijas.
Vahanas ieleja. Savulaik tā bijusi bufera zona starp Krievijas impēriju un britu pārvaldīto Indiju. Pa ieleju iet cauri Pjandžas upe, kas šodien ir robeža starp Tadžikiju un Afganistānu.
Ikašima. Ielejas vārtos Iškašimā atrodas afgāņu tirdziņš, dažādās Pjandžas salās. Reizi nedēļā - ik sestdienu te ierodas tirgotāji no afgāņu un tadžiku pusēm. Kādreiz šeit dzīvojošie cilvēki bija nacionāli vienoti, bet 1931.gadā padomju valdība slēdza kopējo robežu, tā izjaucot ļaužu dzimtu un draudzības saites. Tagad tādas atkal atjaunojas. No afgāņu puses ļauts ierasties vienīgi vīriešiem. Tirgus placim liegts piebraukt ar auto. Kravas pārvieto ar kravas ratu rikšām.
Te esot manāmi vīrieši-prostitūtas bacha bazi, dēvēti arī par bacha bereesh, tiešā tulkojumā - "puikas, kam vēl neaug bārda." Tā ir tāda dīvaina Afganistānas puštunu vidū izveidojusies tradīcija, neraugoties uz stingrajiem islāma likumiem.
Langāras ciems un petroglifi. Ielejas pēdējā tadžiku apdzīvotā vieta ir Langāras ciems, kas pazīstams ar bronzas laikmeta petroglifiem - mednieki un medījumi. Petroglifi iecirsti uz gludas un plašas akmens plāksnes.
Jamgmas viedais. Kā stāsta šī ciema iedzīvotāji, XIX gs. šeit dzīvojis kāds vīrs, kas savas dzīves laikā ne reizes neesot pametis dzimto ciemu. Viņš patstāvīgi iemācījies pagatavot papīru, un no akmens pagatavojis saules pulksteni, kura akmens vēl joprojām atrodas savā vecajā vietā. Vīrs atdusas blakus ciemam kalna galā ierīkotā mauzolejā. Slavenā vīra mājā ierīkots muzejs, kurā var iepazīties gan ar pamiriešu tradicionālo dzīvesveidu, gan ar tautas mūzikas instrumentiem. Ciema ļaudis stāsta, ka šis vīrs katru gadu devies 40 dienu ilgā miegā, kura laikā nav ne ēdis, ne dzēris, bet spējis sarunāties ar eņģeļiem, gūt jaunas zināšanas un gudrību.
Jamčuņa. Te no klints iznāk karsts minerālūdens avots (vasarā vai ziemā - 43 grādi), un te ierīkota sanatorija. Vietējā folklora vēsta, ka avots parādījies tad, kad pravieša Muhameda znots Alī cīnījies ar pūķi un, netrāpot tam, nejauši iecirtis klintī. Tad arī no tās sācis tecēt svētais ūdens. Vēl ticējums vēsta, ka tam, kas tajā peldēsies, piepildīsies visas vēlēšanās.
Jamčuņas cietoksnis. Vahanas ielejas lielākā būve, ko savām acīm skatījis Maķedonijas Aleksandrs un Marko Polo.
Vahanas ielejā izvietojušās gandrī 10 sanatorijas, jo ielejā ir daudz minerālūdeņu avotu.
Drakona ezerā (Озеро Драконово) pie Ķīnas robežas dzīvojot ūdensbriesmoņi.
Pamira Nāves ieleja. (Долина смерти) Ziemeļpamirā.
Horoga. Kalnu Badahšānas (Горный Бадахшан) administratīvais centrs.
Botāniskais dārzs. Tas atrodas 2320 m austumā vjl. un ir otrs augstākais pēc Nepālā esošā. Te savākti vairāk kā 4000 šķirņu augi no visas pasaules, ābolu šķirņu vien ir vairāk kā 200.
Matatašas ala. Leģendāra zināma vieta, Kalnu Badahšānā.
Ceļš no Pamira uz Dušanbi. 3.augstākā šoseja pasaulē, vieta auto maksā ap 35 Ls, 527 km veic 12 stundās. Šoseja ir savulaik nozīmīgs militārs objekts, kas paveikts ar cilvēka roku darbu.
Rubīnu kalns. Ceļā no Horogas uz Iškasimu, ko savās piezīmēs minējis arī Marko Polo.
Latviešu strēlnieku pāreja. Kopš 1983.gada tādā vārdā noaukta kāda kalnu pāreja Pamirā.
Čarištašas klints. (telts formas klints - Скала Чарыш-Таш, Шатроподобная скала "Чатыр-Таш"). Zināma leģendāra vieta. apbrīnojami skaists kalns Kalnu Badahšānas austreņos.
Aizbraukšana: 1) no Dušanbes vai Horogas ar auto pār Kaitezeka pārejai (4272 m, nav pārejama laikā no decembra līdz martam) un Tagarkatas pārejai (4168 m) līdz Bašhumbezai. No tās pa grants ceļu 10 km uz austreņiem gar Hurmdas upi līdz klintij, kas būs pa labi (uz dienvidiem) no ceļa;
2) no Ošas (Kirgīzijā) ar auto pāri Taldikas pārejai (3615 m, nav pārejama no novembra līdz martam), Kizilartu (4260 m), Uibuloku, Akbaitālu (4655 m) līdz Murgabai. Tālāk pāri Džamantalas pārejai līdz Mamazaīrai. No Mamazaīras pāri Naizatašas pārejai (4137 m) vai pāri izžūstošajai Hurmdas upei tieši līdz klintij, vai arī braukt gar upi caur Aličūru un Bašhumbezu.
Iskanderkuls. Ezers, kas nosaukts Maķedonijas Aleksandra vārdā. Pateicoties iespaidīgajam kalnu fonam un krēmīgi zilganzaļganai ūdens nokrāsai, tiek uzskatīts par Tadžikijas ezeru ķēniņu.
Lielais Alaudina ezers. Zilgans. Tadžikijas vispazīstamākā pastkarte.
Mazais Alaudina ezers. Zaļgans.
Marguzor septiņi ezeri. Gari, fjordiem līdzīgi ezeri, kur katram no tiem piemīt sava ūdens nokrāsa.
Istravšanas Ļeņina piemineklis. Lielākais Centrālāzijā.
Hudžanda. No 1936.-1991.gadam Ļeņinabada.
Panchshanbe tirgus. Elegants, neoklasicisma stilā celts, apgleznots ar krāsainām freskām. Neordināra celtne.
Šeiha Massaladina reliģiskais komplekss.
Rīniešu valoda. Sastopama Rīnas ciemā Kalnu Badahšānā. Lieto ap 400 cilvēku. Tomēr valoda dzīva un tiek lietota, lai gan vietējā skolā mācības notiek tadžiku valodā.
Saites.
Tadžiki.
