Tanžēra
- Detaļas
- Publicēts 15 Novembris 2015
- Skatīts: 1979
Viena no leģendārākajām Marokas pilsētām, kas ilgus gadsimtus kalpoja par Marokas karalistes seju.
Atrašanās vieta. Pilsēta atrodas jūras krasta pakalnu piekājē, tajā vietā, kur Atlantijas okeāns sastopas ar Vidusjūru.
Vēsture. Pēc leģendas Tanžēras pilsētu dibinājis Antejs. Vēlāk divkaujā Anteju uzveicis un nobeidzis Hērakls. par Hesperīdu āboliem.
Antīkajos laikos pilsēta saukta par Tingisu, bija feniķiešu un kartāgiešu tirdzniecības kolonija.
I gs.pmē. pilsētu ieņēma romieši.
VI gs. pilsētu ieņēma Bizantija.
VIII gs. sākumā sagrāba arābi.
1471.gadā pilsēta nonāca portugāļu varā.
1580.-1643.gadam bija Spānijas valdīšanā.
No 1662.gada Lielbritānijas varā.
No 1684.gada Marokas sultāna varā.
XX gs. sākumā dēļ sava stratēģiskā novietojuma Tanžēra kļuva par Eiropas lielvalstu cīņas objektu. 1923.gadā Anglija un Francija noslēdza konvenciju, kurai 1924.gadā pievienojās Spānija, par Tanžēras zonas starptautisku pārvaldi. Tanžēru un tās apkārtni pasludināja par demilitarizētu un neitrālu zonu - pilsētai bija brīvpilsētas stāvoklis.
1945.gadā pēc Parīzes konferences lēmuma ASV, Lielbritānija, PSRS un Francija atjaunoja Tanžērā starptautiskās pārvaldes režīmu.
Līdz ar Marokas neatkarības pasludināšanu 1955.gada 17.novembrī un tās atzīšanu no Francijas puses 1956.gada 2.martā noveda pie Tanžēras zonas starptautiskā režīma likvidācijas. Par to 1956.gada 8.-29.oktobrim konferencē sakarā ar Fedalu un Tanžēru nolēma Lielbritānija, Francija, Spānija, Beļģija, ASV, Itālija, Maroka, Nīderlande, Portugāle
Aplūkojamie objekti.
Harfas pakalns. Pie tā pēc leģendas atradas Anteja kapenes, un nosaucis to par godu savai sievai Tingijai. Plīnijs Vecākais raksta, ka Anteja kapenes bijušas 16 metrus garas. Kāds romiešu karavadonis pec Tanžēras pilsētas ieņemšanas licis saviem kareivjiem rakt Harfas pakalna virsotnē, un viņi atraka daudz mirstigo atlieku.
Hērakla ala.
Saites.
Maroka.
