Tritoni
Tritōn - grieķu val. Nosaukums nāk no sengrieķu mitoloģijas, kura Tritons bija sena jūras dievība ar cilveka rumpi un zivs asti.
Pieder abinieku klasei.
Astaini salamandru dzimtas abinieki.
Izplatīti Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Dzīvo ūdenī, ziemo uz sauszemes.
Mazais tritons. Lissotriton vulgaris. Triturus vulgaris (L.). Angliski - Smooth Newt.
Āda ir gluda un mitra. Mugura vienkrāsaina, brūna vai zaļganpelēka. Vēders dzeltenīgs vai bāli oranžs ar sīkiem melniem plankumiem.
Ķermeņa garums kopā ar asti - 7-8 cm.
Dzīvo pavasarī un vasaras sākumā dīķos, grāvjos, arī piesārņotās ūdenstilpnēs. Vasaras beigās uz sauszemes lapu kaudzēs, bedrēs, alās, zem kritušu koku stumbriem, arī pagrabos vai malkas šķūņos. Aktīvs krēslā un naktī, dienā slēpjas.
N ārsta laikā tēviņiem uz muguras un astes ir sekste. Mazais tritons nērš ikrus ūdenī un katru ietin ūdensaugu lapās. No ikriem attīstās kāpuri, kas pārtiek no sīkiem ūdens dzīvniekiem. Pēc metamorfozes iznāk uz sauszemes, kur ēd kukaiņus, zirnekļus, tārpus u.c.
Lielais tritons. Triturus cristatus cristatus. Angliski - Creasted Newt.
Saites.
Salamandru dzimta.
Tritons, sengrieķu dievība.
