Upsala
- Detaļas
- Publicēts 21 Marts 2024
- Skatīts: 64
Ceturtā lielākā Zviedrijas pilsēta Fīrisonas upes krastos izaugusi uz vairākiem pakalniem.
Vēsture. Vecā Upsala bija vikungu laiku Zviedrijas galvaspilsēta. III gs. tā bija nozīmīgs reliģiskais, ekonomiskais un politiskais centrs, tās apkārtnē atrodami daudzi arheoloģiskie pieminekļi.
Šeit dzīvojuši un darbojušies Gustavs Vāsa, Kārlis Linnejs un Zenta Mauriņa, kas kā mācībspēks strādāja Upsalas universitātē.
Aplūkojamie objekti.
Upsalas universitāte. Dibināta 1477.gadā.
Universitātes bibliotēka. Carolina Rediviva, XIX gs. pirmajā pusē būvēta māja. krājumā esot 5 miljoni grāmatu, un plauktu kopgarums ir 4 km. Slavenākā bibliotēkas grāmata ir tā saucamā "Sudraba bībele" no VI gs., atzīmēta UNESCO.
Universitātes muzejs. Atrodas ēkā Gustavianum, tā nosaukta karaļa Gustava II Ādolfa vārdā, jo viņš ap 1620.gadu universitātei dāvināja vairākas ēkas.
Universitātes botāniskais dārzs. Ieguldījumu tā veidošanā XVIII gs. devis zviedru botāniķis Kārlis Linnejs. Ir iespaidīga oranžērija.
Upsalas pils. Kalna galā. Tagad tajā ierīkots Upsalas Mākslas muzejs.
Doma baznīca. Upsalas katedrāle?
Vecā Upsala. Vikingu apbedījumu uzkalniņi.
Skoklosteras pils.
Gripsholmas pils. Karaliskā.
Saites.
Vecā Upsala.
Zviedrija.
