Velves
Izliekts arhitektonisks pārsegums.
Ir pusaploces (cilindriskas), smailloka u.c. formas velves. Divām velvēm krustojoties, veidojas krusta velve. Abu velvju saskarē var būt izveidota īpaša diagonālriba (1). Krusta velves citu no citas atdala šķīrējarkas (2), bet velves pāreju sienā sauc par pieres arku (3). Velves laukumu jeb buru starp pieres arkām vai šķīrējarkām un diagonālribu sadalot ar ribām sīkākas daļās, veidojas zvaigžņu velve - tās ribu zīmējums atgādina zvaigzni. Vienkāršāko zvaigžņu velvi veido 4 ribu trijstari. Katru no tiem veido divi tjerseroni (4) un viena lijerna (5).
Vēsture. Vissenākās mūrētās velves uzietas Ūras ķēniņu kapenēs, kur ir velvēti griesti, un tie tiek datēti ar 3500.g.pmē.
Tālāk jau tādas atrdamas Nipūrā kā velvēts notekkanāls ap 3000.g.pmē.
Šumeru pilsoņu mājās Ūrā velves uzietas ap 2000.g.pmē., kur vārtu velves celtas no ķieģeļiem par paraugu ņemot īsto arku. Ūrā vēl šodien var redzēt arku babiloņu ķēniņa Kurigalza svētnīcā ap 1400.g.pmē.
Velvju metodi izmantoja babilonis Nebukadnēcars, lai atjaunotu sagrauto Bābeli 600.g.pmē. un tai laikā arka bija plaši izmantota babiloņu būvniecībā.
Pēc Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem arka ieviesās grieķu un vēlāk arī romiešu pasaulē. Romā velvju būve ieguva jaunu elpu, jo te tika izgudrota saistviela – betons. Ievērojamākā romiešu velvju celtne – Panteons, kas labi saglabājies līdz mūsdienām.
No grieķu un romiešu arhitektūras velve zināma arī modernajā pasaulē.
Velvju veidi:
- arkas velve;
- krusta velve;
- cilindra velve.
Saites.
Arhitektūra un arhitekti.
