Valle, Žaks (dz. 1939.g.)
- Detaļas
- Skatīts: 2967
Jacques Valle.
Franču zinātnieks, speciālists astronomijas un matemātikas jomā, nopietni nodarbojies ar ufoloģijas jautājumiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1939.gadā Francijā.
Beidzis universitāti, ieguvis diplomu matemātikas un astrofizikas specialitātē. Pēc universitātes gadu strādājis Parīzes observatorijā.
1961.gadā kļuva par Žila Verna literatūras prēmijas laureātu.
1962.gadā aizbrauca uz ASV ar mērķi tālāk studēt informātiku. Praktiski uzreiz sācis sadarboties ar NASA. Par kopējā darba rezultātu kļuva Marsa virsmas kartes datorversijas sastādīšana. Tā bija nepieciešama nākamajiem automātisko starpplanētu staciju lidojumiem uz Sarkano planētu.
1963.gadā Ž.Valle pārcēlās uz Čikāgu, kur turpināja aktīvi strādāt matemātikas un informātikas laukā, izdeva vairākas monogrāfijas. Pēc četriem gadiem viņam piešķirta ASV Ziemeļrietumu universitātes doktora grādu par darbiem mākslīgā intelekta jomā.
Valle - ufologs. Jau savas karjeras sākumā ieinteresējās par ufoloģiju. Tika iekļauts amerikāņu GKS zinātniskajā komitejā, bija arī projekta "Zilā grāmata" konsultants. Valle sāka pētīt NLO, būdams pārliecināts, ka te ir darīšana ar citplanētiešu kosmosa kuģiem Tomēr 60. gadu beigās pilnīgs faktoloģiskā materiāla trūkums lika viņam radikāli izmainīt savus uzskatus šai jomā.
Pēc K.G.Junga laikam bija nākamais, kas centās nopietni iedziļināties NLO problemātikā, un tas rezultējās ar grāmatas „Caurlaide uz Magoniju” izdošanu 1969.gadā.
Savācis ārkārtīgi plašu NLO novērojumu gadījumu katalogu, kas automātiski analizē un pēta paziņojumus par NLO un citu neizskaidrotu parādību novērojumiem.
Valle noskaidroja, ka NLO, kas reizēm jau atklāti tikuši saukti par „lidojošajiem šķīvīšiem,” tikuši novēroti jau XIX gs. otrajā pusē. Vēl vairāk, viņš, tāpat kā Jungs, pārliecinājās, ka NLO problemātika sniedzas gadsimtu dzīlēs. Daudzi viņa uzietie piemēri ir senāki, nekā Junga piestādītie.
Valle: „...tieši reliģiskajā literatūrā stāsti par lidojošajiem objektiem no debesu valstībām sastopami visbiežāk...”
Valles pirmo pētījumu laikā XX gs. 60.gados presē jau parādījās ziņas par Nolaupīšanām un pirmie skaļi izskanējušie gadījumi, piemēram, Antonija Viljasboaša un Hillu pāra Nolaupīšanas. Tomēr droši nav zināms vai Valle 1969.gadā bija zinājis par Nolaupīšanām, jo detalizētas ziņas par tām parādījās tikai 80. un 90.gados, kad Bads Hopkinss, Deivids Džeikobss un Džons Maks sāka iztaujāt simtiem Nolaupīšanās iesaistīto cilvēku. Līdz ar to, nezinot daudzas un dažādas detaļas, Valle spēja tikai daļēji salīdzināt Nolaupīšanas ar feju stāstiem. Tomēr viņa pamanītās vadlīnijas izrādījušās tik pārliecinošas, ka nākotnē tām pievērsušies daudz NLO problēmas pētnieku.
Žaks Valle personīgi ieradās Voroņežā, lai izpētītu 1989.gada septembra incidentu ar Atnācējiem.
Savā grāmatā „Caurlaide uz Magoniju” Žaks Valle nekur neapskata līdzības starp Atnācēju veiktajām Nolaupīšanām un šamaņu ezotērisko pieredzi saskarē ar gariem. Toties viņš velk stipras paralēles starp Nolaupīšanām un „mazo tautiņu” – rūķu un feju pasauli:
„Ticība lidojošajiem šķīvīšiem un ārpuszemes radībām mūsdienās ir pilnīgi identiska iepriekšējai ticībai fejām. Tie radījumi, kurus uzskata par kosmisko kuģu pilotiem, nav atšķirami no elfiem, silfiem un tiem radnieciskām būtnēm Viduslaikos. Novērojot nezināmus lidojošus objektus, mēs nonākam viens pret vienu ar radībām, kas mūsu senču dvēselēs izsauca baiļpilnas trīsas. Citiem vārdiem, mēs bāžam degunu Noslēpumainās Sabiedrības lietās.”
Žaka Valles devumu ufoloģijā nav iespējams pārvērtēt.
Darbi. Daudzu ufoloģiska virziena grāmatu autors, kopējā Ž.Valles grāmatu tirāža ir vairāk kā 1 miljons eksemplāru. Bez tam sarakstījis arī vairākus fantastikas romānus, kurus parakstījis ar Žeroma Seriāla pseidonīmu. 1961.gadā kļuva par Ž.Verna literatūras prēmijas laureātu.
„Caurlaide uz Magoniju.” "Passport to Magonia: From Folklore to Flying Saucers.."Čikāga: Henry Regnery Co., 1969.g. Diemžēl pēdējā laikā nav vairs atkalizdota un laikam nav arī tulkota. Grāmatas nosaukums ņemts no Lionas bīskapa Agobāra 820.gada atskaites par ļaudīm, kurus „debesu kuģi” atveduši no fantastiskās zemes Magonijas.
„Neredzamā koledža.”
u.c.
Fantastikas grāmatas izdevis ar pseidonīmu Žeroms Seriāls.
Kontaktu katalogs. Tajā savākts milzīgs skaits NLO novērošanas gadījumu.
Nospiedums kultūrā.
Filma "Trešā tipa tuvie kontakti." Šai Stīvena Spīlberga 1977.gada fantastikas filmā viņš ir galvenā varoņa - zinātnieka Kloda Lakomba prototips, ko nospēlējis Fransuā Trifo.
Avoti.
Clark, Jerome, "Walle Discusses UFO Control System," intervija ar Žaku Valli, Fate magazine, vol. 31., no. 2 (1978.g. februāris), 60.-68.lpp.
Saites.
Ufologi.
