Visuma griba
- Detaļas
- Skatīts: 1612
Saskaņā ar K.Ciolkovska (К.Э.Циолковский) mācību, kurā viņš noformulējis Kosmiskā saprāta funkcijas, tam piemīt Visuma griba - tā ir primāra, no tās atkarīga dzīve un cilvēku izziņas līmenis. Cilvēka gribas izpausme iespējama tikai tiktāl, cik to esošajā etapā ļauj mums Visums.
Par Visuma gribu uzrakstīts ne mazums grāmatu fantastikas žanrā. Tajās tiek aplūkots vispārzināms paradokss - kā tikai kosmisko disciplīnu pētnieki pietuvojas kādas problēmas atrisinājumam, kā viņu ceļā uzreiz rodas neparedzēti šķēršļi, it kā Kāds noliktu izzināmā robežas. Šādi kazusi gadās arī ne tikai fantastiskos romānos, bet arī reālajā dzīvē. Tā, piemēram, ar Visuma gribas izpausmi tiek saistītas daudzās tehniskās neveiksmes Marsa izpētē.
Tādi paši šķēršļi cēlušies arī citu slavenu zinātnieku ceļā. Piemēram, Ņūtons, kas veica Saules sistēmas ķermeņu gravitācijas mijiedarbības analīzi un radīja matemātiski pierādītu pasaules pārvaldīšanas versiju, pēc veiktajiem pētījumiem "sagāja ķīselī."
Elektromagnētisko viļņu teorijas autors Ampērs dzīves beigās zaudēja atmiņu un spēju gan runāt, gan rakstīt. Viņa sekotājs Faradejs arī krita amnēzijā un nevarēja atcerēties vairs pats savus pētījumus.
Tikia pēc vairākām desmitgadēm Einšteins spēja apvienot augstākminēto zinātnieku pētījumus vienā veselā un radīt savu Relativitātes un Lauka teoriju. Tās apstiprināja viena vadoša pasaules spēka esamību. Tomēr pirms nāves zinātnieks nolēma iznīcināt savus darbus, jo, pēc viņa domām, cilvēki vēl nav gatavi Esības noslēpumiem.
Saites:
Kosmiskais saprāts.
