Aliens

Viduslaiku NLO novērojumi

Silfu padarīšana. Viduslaiku Eiropas debesīs arī šad un tad pazibēja NLO. Par to liecina tā laika nostāsti un vēstures hronikas. Tā piemēram Franku valsts karaļa Pipina laikā (marjodoms - 741.-751., karalis - 751.-768.) gaisa gari silfi nolaupījuši cilvēkus un savos gaisa kugos nogādājuši savā pasaulē - Magonijā.
Magonija - šis nosaukums nāk no 9.gs. arhibīskapa Leonas Agobarda rokraksta Francijā. Šai rakstā arhibīskaps saista sava laika nekristīgos ticējumus ar kādu mītisku salu - Magoniju. No tā laika tad arī pieņemts uzskatīt, ka Magoniju apdzīvo dramatiski personāži no folkloras, ko vēlākos laikos papildināja dažādi citi jauni mitoloģiski personāži.
Silfi nolaupītajiem cilvēkiem rādījuši savas pilsētas un atklājuši arī citas savas dzīves jomas. Pēc tam silfi nolaupītos cilvēkus nogādājuši daudzās Eiropas pilsētās, lai viņi pastāstītu par redzēto un piedzīvoto citiem. Taču māņticīgie tā laika Eiropas cilvēki nolaupīto stāstiem nav ticējuši un kā burvjus un raganas sadedzināja sārtos.
1670.gadā franču abats M.de Vilārs par šiem notikumiem Pipina valdīšanas laikā sarakstīja izsmeļošu vēstījumu. Šajā hronikā ir aprakstīti NLO un cilvēku nolaupīšanas gadījumi: "Pipina valdīšanas laikā kabalistam Cedekijam iešāvās prātā doma piemuļķot pasauli - tās elementus apdzīvojot tautas, kuru dabu es jums attēloju. Viņš silfiem ieteica, lai tie visiem cilvēkiem parādītos gaisā. Viņi to izdarīja krāšņi: šie radījumi cilvēku izskatā bija redzami gaisā, gan pārvietojoties kaujas ierindā, gan ar ieročiem rokā stāvot sardzē vai atpūšoties greznās teltīs, gan apbrīnojami būvētos gaisakuģos, kuru buras piepūta pēc zefīru pavēles."
Cilvēki, kuri noskatījās šo izrādi, silfus noturēja par burvjiem, kuri pārņēmuši savā varā gaisu, lai izraisītu vētru un krusu un nopostītu ražu. Gan garīdznieki, gan valdnieki pievienojas pūļa domām. Franku karaļi Kārlis Lielais un Ludviķis Dievbijīgais silfiem uzlika smagus sodus par parādīšanos debesīs. Smiekligi! Abats M.de Vilārs tā laika cilvēkiem pārmet pat to, ka viņi nav pietiekami pārdomājuši un izpratuši šo fenomenu. Tālāk "silfi redzēja pret sevi vērstus - pūli, sīkmaņus un pat kronētas personas... Lai kliedētu cilvēku sliktās domas, kādas tiem bija par silfu nevainīgo bruņojumu, tie nolēma nolaupīt dažādus cilvēkus, parādīt tiem savas skaistās sievietes, savu valsti, savu valdīšanas formu, un tad tos nolaist zemē dažādās vietās pasaulē... Tauta, redzot, ka cilvēki nolaidās zemē, saskrēja no visām pusēm, turēja viņus par burvjiem, kuri izkāpuši no saviem lidaparātiem, lai saindētu puķes un avotus, un saniknoti veda nevainīgos nāvē. Grūti iedomāties, cik daudzi no viņiem šai zemē gājuši bojā ugunī un ūdenī."
Tālāk abats de Vilārs raksta par četriem silfu nolaupītajiem cilvēkiem, kuri kā par brīnumu netika sodīti ar nāvi: "Starp citu, reiz netālu no Lionas trīs vīrieši un viena sieviete redzēti izkāpjam no šiem gaisakuģiem: visa pilsēta sapulcējās ap viņiem un sauca: "Tie ir burvji, tos sūta Beneventas hercogs Grimoalds, Kārļa ienaidnieks, lai izpostītu franku valsti!" Četri nevainīgie taisnojās, ka viņi paši esot no šās zemes, ka viņus nesen nolaupījuši savādi ļaudis, kuri viņiem parādījuši nedzirdētus brīnumus un lūguši pastāstīt citiem. Ietiepīgie lionieši neklausījās viņu taisnošanos un jau grasījās viņus mest ugunī, kad taisnīgais Agobārs, Lionas bīskaps, kurš kā mūks šeit bija guvis lielu cieņu, atsteidzās uz troksni, noklausījās tautas apsūdzību un apsūdzēto aizstāvēšanos un nopietni izlēma, ka abām grupām nav taisnība. Tā nav taisnība, ka šie cilvēki ir nolaidušies no gaisa, un neiespējami ir tas, ko viņi stāsta esam redzējuši. Ļaudis sava labā tēva Agobāra runām noticēja vairāk nekā savām acīm, nomierinājās, četrus silfu vēstnešus palaida atkal brīvībā un ar apmierinājumu lasīja dokumentu, kurā Agobārs savus vārdus apstiprina, un četru liecinieku liecība ir veltīga. Tomēr tie, kuri bija izbēguši nāvei, pretēji aizliegumam savus piedzīvojumus stāstīja tālāk. Šādā veidā radušās visas feju pasakas."
Tuvāk par iespējamo silfu ieguldījumu viduslaiku pasaku veidošanās procesā par rūķiem un fejām lasiet esejā Citplanētieši viduslaiku folklorā.

1147.gada Sv.Augustīna klostera (Ziemeļvācijā) hronists vēsta: "Maija mēneša 20.dienā debesīs bija ugunīga svītra saulei blakus. Un redzama tā svītra bija daudzos apkārtnes ciemos. Vēlāk tuvojās tā svītra, un tapa redzams, ka tas ir milzīgs šķirsts, viss zaigojošs. Un kritām mēs ceļos, un veltījām lūgsnas Tam Kungam, kas rādīja mums šo brīnumu. Un karājās šķirsts virs mums divas dienas un divas naktis, un vēlāk aizpeldēja tas pa mākoņiem uz dienvidu pusi, lai nestu vēstījumu citām zemēm. Līdzīgus brīnumus neviens netika redzējis no dzimšanas mūsu zemē."

Kārlis Lielais, franku karalis (768.-814.g.) pat guvis savainojumus NLO dēļ. Par to stāsta viņa biogrāfs Einharts. 810.gadā ceļā uz Āheni 68 gadus vecā valdnieka zirgi sabijušies un viņš nokritis, gūdams nopietnus ievainojumus. Kārļa zirgus nobiedēja zibensātra, liela un ugunīga lode, kas acumirklī šāvusies lejup no debesīm.
Par savādiem lidojošiem objektiem vēsta arī 871.gadā sarakstītā hronika Annales regni Francorum. 772.gada kristīgie franki izpostīja pagānu sakšu pilsētu Eresburgu. Pēc četriem gadiem sakši pilsētu atkaroja un triecienā ieņēma Sigiburgu (mūsdienās Hoenziburga pie Dortmundes) un no turienes gatavojās tālākai bruņotai cīņai pret frankiem. Tad notika kaut kas neticams. Debesīs parādījās NLO. Hronikā Annales regni Francorum šis notikums aprakstīts tā: "...kādu dienu, kad viņi bija bruņojušies cīņai pils iekšpusē, virs baznīcas jumta skaidri parādījās Dieva godība, ko gan ārpusē, gan iekšpusē redzēja daudzi, kuri lielākoties vēl šodien ir dzīvi. Viņi stāsta, ka esot redzējuši it kā divus iesarkani liesmojusus vairogus kustamies virs šās baznīcas. Un, kad pagāni ārpusē redzēja šo zīmi, tad viņus tūlīt pārņēma apjukums un tie lielā izbīlī metās bēgt uz savu nometni."
Sakšus pārņēma liela panika un daudzi bēgot nogalināja savus biedrus. Viņi bēga līdz pat Lipes upei. To izmantoja Kārlis Lielais un viņus klajā laukā pilnīgi sakāva.
1123.gadā, karaļa Henrija I valdīšanas laikā, virs Londonas parādījies gaisa kuģis, kas līdzinājies jūras kuģim. Tas noenkurojies pilsētas centrā, un no tā pa virvju kāpnēm nokāpuši cilvēki. Londonieši, uzskatot viņus par sātana sūtņiem, noslīcināja atbraucējus Temzā. Uz kuģa palikušie pārcirta virves un aizlidojuši nezināmā virzienā.
Nākamā zināmā liecība attiecas uz 13.gs. 1953.gadā senā angļu klosterī Empfortā atrasts latīņu valodā rakstīts manuskripts. Tas vēsta, ka 1290.gadā lidojoss diskveida objekts aizdrāzies pāri pārbiedēto Bailendas klostera mūku galvām, Jorkšīras grafistē: "Es paņēmu no Vilfrēda aitas un izcepu tās svētā Sīmaņa un Jūdas svētkos. Kad abats Henrijs gatavojās lasīt pateicības lūgsnu, iesteidzās Johans, viens no brāļiem, un sauca, ka ārā esot redzams milzīgs dīvains veidojums. Visi izsteidzās ārā un raugi, viņiem pāri lēni lidoja liels, apaļš un sudrabains priekšmets kā disks. Visi bija ārkārtīgi apjukuši. Abats Henrijs pēkšņi iesaucās, ka Vilfrēds esot laulības pārkāpējs un tāpēc bezdievis...."
1235.gadā Japānas vietvalža Oritsumas karavīri debesīs redzējuši noslēpumainas ugunis. Karavīrus pārņēma neizsakāmas bailes, gandrīz visi aizbēga. Oritsuma ziņoja, ka redzēja debesīs spīdīgus riņķus, kas griezās virs viņa armijas nometnes.
Spānijā ir 14.gs. celts klosteris, kurā ieejot vienā no barreljefiem attēlots cilvēks skafandrā! Diemžēl "Vakara ziņu" žurnālists Andris Petrovs, kura raksts par NLO publicēts http://www.apollo.lv/, nav minējis ne klostera nosaukumu, ne vietu, kur klosteris atrodas. Tomēr nesen noskaidrojām, ka šis astronauts tapis 20.gs. baznīcas resaturācijas laikā.
1345.gadā kādas nelielas Francijas pilsētas iedzīvotāji ar šausmām debesīs vēroja ugunīgus riteņus, kas lidoja un meta ugunīgas bultas.
1355.gadā virs Anglijas parādījušies diskveidīgi objekti, no kuriem nākusi zila un purpura gaisma.
1361.gadā NLO novēroti virs jūras Japānas austrumos.
Ir ziņas, ka šveiciešu svētais Nikolāss fon Fjūe (1417.-1487.g.) savas dzīves laikā sastapis Atnācējus. Vairākas reizes viņu uzrunājis Dievs no mirdzošiem mākoņiem, kā arī redzējis NLO, piemēram, veselus četrus kuģus uzreiz nolaižamies kaut kur Ranftas ielejā.
Konrāda Likosfēna "Brīnumu hronikā" ir gravīra, kurā attēlots dīvains lidojošs objekts, kas novērots 1479.gadā Arābijā. Interesanti ir tas, ka savādais objekts izskatās ka mūsdienu kosmosa lidaparāti.
1490.gadā cilvēki Īrijā redzēja kā virs namu jumtiem aizlido sudrabains disks ar dūmu pēdām.

Iespējamais NLO apraksts V.Šekspīra darbā. Tāds rodams darbā "Henrijs VI," kurā runāts par trijām "saulēm."
"Eduards:
Man rādās, vai es tiešām redzu trīs saules?
Ričards:
Trīs skaidras, trīs uzvaru nesošas saules,
Kuras nenosedz mākoņu strēles,
Bet katras spīd debesī balajā.
Skaties, skaties, jau kopā saplūst ka skūpstā,
It kā zvērot savienību ciešu,
Un tagad kā vienīgais spožums palika.
Ko parego mums šī zīme?
Eduards:
Jā, dīvaina zīme, brīnumaina, neredzēta.
Viņa aicina mūs tai līdzi sekot.
Lai mēs, trīs godprātīgā Jorka dēli,
Kas mirdzam katrs ar savu slavu,
Lai saplūstam vienoti kā šīs saules."
Tā saucamie "salūstošie NLO" ir novēroti visai bieži, un, iespējams, ir kādas plazmātiskas dabas.

Saites. 
NLO novērojumi.
Atnācēji Viduslaiku folklorā.