Zelta orda (1266.-1459.g.)
Džuči uluss.
Tjurku cilšu izveidota monarhijas tipa impērija ZA Eirāzijā.
Vēsture. Galvaspilsēta - Sarajbata.
1266.gadā hana Mengutimura vadībā ieguva pilnīgu patstāvību, saglabājot tikai formālu atkarību no Mongoļu impērijas.
1240.-1270.gadā par Zelta Ordas centru bija Bulgāras pilsēta, nesen tā ieklauta UNESCO sarakstā.
1320.gadā hana Uzbeka valdīšanas laikā par Zelta Ordas valsts reliģiju kļuva islāms.
Iekšējo nesaskaņu laiks (1359.-1370.g.). Hanu Berdibeku 1359.gadā nogalināja cits hans - vārdā Kuļpa. Pēc šī notikuma Zelta Orda iestiga asiņainos un iekšējos konfliktos uz daudziem gadiem. Tolaik viena no pirmajām personām Ordā bija Mamajs - valsts administrācijas galva (bekļarbeks). Tomēr viņš nevarēja kļūt par Ordas hanu, jo nebija čingizīdu izcelsmes, bet šis apstāklis nemazināja Mamaja ambīcijas un viņš kā bekļarbeks pieteica karu Kuļpam.
1361.gada augustā Mamajs pasludināja par Zelta Ordas valdnieku kādu Abdulahu. Tas bja cēlies no čingizīdiem un tas bija pietiekami, lai ieņemtu troni. Tomēr faktiskais valdnieks bija Mamajs.
Tomēr Mamajs nekad nebija visas Zelta Ordas faktiskais pavēlnieks. Pat savas varas kulminācijas brīdī viņš ieguva varā Zelta ordas rieteņu daļu - visu, kas ir uz rieteņiem no Volgas, no Krimas līdz Volgas labajam krastam. Tikai epizodiski viņš valdīja Sarajā, Ordas galvaspilsētā.Laikā no 1359. līdz 1370.gadam Mamajam nācās cīnīties pret saviem konkurentiem - vēl 9 citiem haniem, kas apstrīdēja viņa varu.
Cīņa ar Timuru (1389.-1395.g.). Cīņā Timurs uzvarēja hanu Toktamišu, ieņēma Horezmu. Pēc trim karagājieniem - 1389., 1391. un 1394.-1395.gados, sakāva Zelta ordu. Toktamišs tika nogalināts, Zelta Orda pēc sakāves kļuva tik vāja un nespējīga, ka Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs atteicās maksāt meslus. Nosoda karagājiena varēja nebaidīties, pie tam kam maksāt, nebija skaidrs, jo Ordā bija sākušās iekšējās cīņas.
Zelta orda Jedigeja valdīšanas laikā. Pēc Ordas sagrāves Timura uzbrukumā sākās juku laiki. Pēc vairāku gadu iekšējām cīņām priekšplānā izvirzījās temniks Jedigejs. Viņš bija spējīgs politiķis un karavadonis, tomēr nebija Čingizhana pēctecis un kā tāds nevarēja būt Zelta Ordas hans. Tādēļ hana tronī nosēdināja čingizīdu marioneti, bet pats bija īstais stāvokļa noteicējs.
Jedigejs izprovocēja sakāva leišu un Toktamiša karaspēku 1399.gadā pie Vorsklas upes, izprovocēja karu starp Lietuvu un Maskavu, bet pats negaidot uzbruka Krievzemei 1408.gadā. Lai gan šai karagājienā Maskavu tam ieņemt neizdevās, tomēr viņa karaspēks ieņēma un izpostīja vairākas nozīmīgas krievu pilsētas - kolomnu, Rjazaņu, Lielo Rostovu u.c. Jedigejam nācās pārtraukt savu karagājienu pa Krievzemi, jo pašā Ordā aktivizējās viņa pretinieki. Tomēr savu mērķi viņš sasniedza - uz laiku atjaunoja Ordas hanu varu pār krievu zemēm un novērsa iespējamo Maskavas un Lietuvas savienību.
Jedigeja karagājiens bija pēdējais lielais Ordas karaspēka karagājiens uz Krievzemi. Pēc tam arī vēl notika sirojumi un karagājieni, tomēr neviens no tiem pēc apmēriem nesasniedza Jedigeja vadīto. Vienā no tādiem nelielajiem karagājieniem ordiešiem pat izdevās sagūstīt Maskavas kņazu Vasīliju II
Zelta Ordas sabrukums (1459.g.). 1459.gadā Zelta Orda beidza eksistēt kā patstāvīga valsts, sabrūkot vairākās pastāvīgās hanistēs - Maskavas hanistē, Kazaņas hanistē, Kasimovas hanistē, Krimas hanistē, Astrahaņas hanistē, Sibīrijas hanistē, Lielajā ordā un Nogajas stepē.
Izpēte. 2019.gadā par godu Zelta Ordas 750-gadei notika starptautiska konference Kazaņā. Krievijas impērijā esošā Tatārija kļuvusi par Zelta Ordas vēstures izpētes centru.
Saites.
Mongoļi.
