Zobi, anomāli
- Detaļas
- Skatīts: 1886
Interesi izraisa tie ziņojumi par milzu cilvēku uzietajām atliekām, kuros teikts, ka tiem bijuši zobi vairākās rindās.
„Sīriusa mistērijas” tēvs un brīvmūrnieks Roberts Templs apraksta, kā viņa sencim no XVIII gs. Džonam Leonardam vecumā izkrituši arī patstāvīgie zobi un izauguši vēl trešie. Tādu lietu piedēvēja arī senatnes Hēraklam, arī Leonards bijis milzīga auguma un ārkārtīga spēka vīrs. Pēc zobārstu viedokļa tik reta parādība esot sastopama tikai 1 cilvēkam no 100 miljoniem, ja vēl ne retāk.
Centrālamerikas indiāņi pirms spāņu ierašanās visai bieži veikuši slīpējums, gravējumus visai smalkus urbumus zobos un tajos iestiprinājuši smukus akmentiņus – pusdārgakmeņus vai nefrītus. Urbuši ir ar smalkiem obsidiāna urbīšiem, visai labi pārzinājuši pulpas topogrāfiju, jo to nav ievainojuši. Akmentiņu iestiprināšanai izmantojuši kādu sabiezinātu augu sulu vai sveķus, kas sajaukti ar sadrupinātiem kauliem.
Tādus galvaskausus savā Meksikas Valsts Antropoloģijas muzeja kolekcijā ir uzgājuši Meksikas arheologi. To vecums – 2500 gadu. Zinātnieki uzskata, ka tā nebija sociālā slāņa pazīme, bet gan tikai greznošanās, jo tādus urbumus neatrada maiju augstmaņu mūmiju zobos. Iespējams, ka pirms uzrbšanas pacientiem tika dots arī kāds dabisks pretsāpju līdzeklis.
Mentavaju zobu asināšanu. Šī Mentavaju salās (Indonēzija) mītošā tauta - mentavaji, uzskata, ka cilvēks nav nekas bez dvēseles, zobi ir dvēseles atspulgs, tādēļ zobi ir jānoasina. Mentavaji uzskata, ka nosmailināti zobi padara sievietes skaistas.
