Asīrijas ķēniņi (XIX gs.-609.g.pmē.)
Asīrijas ķēniņi valdīja Asīrijas valstī turpat vai 1500 gadu.
Asīrijas ķēniņu tituls - išiakums vai išakums (šumeru vārda ensi jeb ensia'k akadizācija - iššiakkum, "valdnieks"). Išiakums vienlaikus bija valsts galvenais karavadonis un virspriesteris (šangu), kā arī vecajo padomes ("pilsētas nams") vadītājs un galvenais zemes ierīkotājs (ukulu). De iure tituls nebija mantojams, taču praksē visbiežāk vecajo padomes locekļi (limmu) ievēlēja par išiakumu iepriekšējā ķēniņa dēlu. Līdz ar išiakuma varas nostiprināšanos, vecajo padomes un kopienu pašpārvaldes struktūru loma mazinājās, kaut arī saglabājās visu valsts pastāvēšanas laiku, padomei saglabājot padomdevēju funkcijas.
"Teltīs dzīvojošie ķēniņi." Tā asīriešu ķēniņu sarakstos tiek saukti pirmie 17 ķēniņi.
1. Tudija
2. Adamu
3. Jangi
4. Sah(?)lamu
5. Harharu
6. Mandaru
7. Emcu
8. Har(?)cu
9. Didanu
10. Hanu
11. Zuabu
13. Nuabu
14. Abazu
15. Belu
16. Azarah
17. Ušpia - subarejisks (nesemītisks) vārds.
18. Apiašal
Hale
Samanu
Haianu
Ilumer
Jakmesi
Jakmeni
Jazkurel
Ilakabkabuhu
Aminu
Sulili
Kikkia - subarejisks (nesemītisks) vārds. tradīcija tam pieraksta Ašūras pilsētas celtniecību.
Akia
Jauna dinastija. Dibinājis Puzurašūrs I un lielāko varenību tā sasniedza Ilušuma valdīšanas laikā.
Puzur-Aššur I (XX gs.pmē. sāk.).
Šalimahum
Ilušuma (~1945.g.pmē.).
Erišum I (1940.-1901.g.pmē.).
Ikunum (~1885.g.pmē.).
Akādiešu dinastija.
Sargons I (2334.-2279.g.pmē.). Iespējams, bībeliskais Nimrods.
Puzur-Aššur II
Naramsins (2255.-2218.g.pmē.).
Erišum II (XIX gs.pmē. beigas) - viņu gāza amorītu ķēniņš Šamšiadads I.
Šamšiadads I (1813.-1781.g.).
Īšme-Dagans I (1797.?-1757.g.pmē.).
Mut-Aškur
Rimu...
Asinum
Puzur-Sin
Aššur-dugul
Aššur-apla-idin
Nacir-Sin
Sin-namir
Ipki-Ištar
Adad-calulu
Adasi
Belubani
Libaia
Šarma-Adad I
Iptar-Sin
Bazaia
Lullaia
Kidin-Ninua (~1633.-1620.g.pmē.).
Šarma-Adad II
Erišum III
Šamši-Adad II
Išme-Dagan II
Šamši-Adad III
Aššur-nerari I
Puzur-Apšur (XVI gs.pmē. beigas).
Ellil-nacir I .
Nurili.
Aššur-šaduni (1 mēnesi).
Aššur-rabi I.
Ašūrnadinahs I (XV gs.pmē.).
Ellil-nacir II (1432.-1427.g.pmē.).
Aššur-nerari II (1426.-1420.g.pmē.).
Aššur-bel-nišešu (1419.-1411.g.pmē.). Atjauno Ašūras pilsētas aizsargmūrus.
Aššur-rim-nišešu (1410.-1403.g.pmē.).
Aššur-nadin-ahhe II (1402.-1393.g.pmē.).
Eriba-Adad I (1392.-1366.g.pmē.).
Ašūrubalits I (1365.-1330.g.pmē.).
Ellil-nerari (1329.-1320.g.pmē.).
Arikdenili (1319.-1308.g.pmē.).
Adadnerārs I (1307.-1275.g.pmē.).
Salmanazārs I (1274.-1245.g.pmē.).
Tukultininurta I (1244.-1208.g.pmē.).
Aššur-nadin-apal (1207.-1204.g.pmē.).
Aššur-nerari III (1203.-1198.g.pmē.).
Ellil-kudurri-ucur (1197.-1193.g.pmē.).
Ninurta-apil-Ekur (1192.(?)-1180.g.pmē.).
Aššur-dan I (1179.-1134.g.pmē.).
Ninurta-tukulti-Aššur
Mutakkil-Nusku
Aššur-reš-iši (1133.-1116.g.pmē.).
Tiglatpalasārs I (1115.–1075.g.pmē.).
Ašared-apal-Ekur (1076.-1075.g.pmē.).
Aššur-bel-kala (1074.-1057.g.pmē.).
Eriba-Adad II (1056.-1055.g.pmē.).
Šamši-Adad IV (1054.-1051.g.pmē.).
Ašūrnasirapāls I (1050.-1032.g.pmē.).
Salmanazārs II (1031.-1020.g.pmē.).
Aššur-nerari IV (1019.-1014.g.pmē.).
Aššur-rabi II (1013.-973.g.pmē.).
Aššur-reš-iši (972.-968.g.pmē.).
Tiglatpalasārs II (967.-935.g.pmē.).
Ašūrdans II (934.-912.g.pmē.).
Adadnerars II (911.-891.g.pmē.).
Tukultininurta II (890.-884.g.pmē.).
Ašūrnasirapāls II (883.-859. vai 860.g.pmē.).
Salmanazārs III (859.-824.g.pmē.).
Šamšiadads V (823.-811.g.pmē.).
Adadnerars III (810.-782.g.pmē.).
Salmanazārs IV (781.-772.g.pmē.).
Ašūrdans III (772.-755.g.pmē.).
Ašūrnerars V (754.-745.g.pmē.).
Tiglatpalasārs III (745.-727.g.pmē.).
Salmanazārs V (726.-722.g.pmē.).
Sargons II (722.-705.g.pmē.).
Sinaheribs (704./705.-681./680.g.pmē.).
Asarhadons (680./681.-669.gpmē.).
Ašūrbanapāls (668.–635./27.g.pmē.).
Aššur-etel-ilani (634./27.-624.(?)g.pmē.). Sin-šumu-lišir.
Sinšariškuns (625.-612.g.pmē.).
Ašūrubalits II (611.-609.g.pmē.).
Līdz ar to beidzās senā Asīrija un tās kādreiz varenie ķēniņi.
Saites.
Asīrijas valsts (?-609.g.pmē.).
