Arkas
- Detaļas
- 3217 skatījumi
Nosaukums cēlies no latīņu vārda arcus - „loks.”
Ailas lokveida pārsegums sienā vai starp balstiem, kas norobežo logus, durvis, vārtus u.tml.
Atkarībā no pārsedzes formas izšķir pusaploces arku, smailloka arku utt. Arku rindošanu arhitektoniskiem vai dekoratīviem mērķiem dēvē par arkādēm.
Vēsture. Vēsturiski arkas izveidojās akmens celtniecībā, pārlaižot ailas noslēgumā akmeņus vienu otram pāri.
Senākas arkas bijušas jau Senajā Ēģiptē, piemēram, Mikerīna piramīdā Gīzā un Melnajā piramīdā Dašūrā.
Akadēmiskā zinātne tomēr uzskata, ka arkas pirmo reizi celtniecībā sākuši veidot senie romieši, arī jau etruski.
Vēlāk tās izbūvēja no ķīļveida ķieģeļiem vai akmeņiem.
Par godu imperatoriem pilsētu laukumos un ielās tika celtas „triumfa arkas.” Arkas bieži izmantoja arī tiltu, ēku un ūdensvadu celtniecībā.
No kalnu avotiem romieši ierīkoja ūdensvadus, kuriem bija neliels, bet vienmērīgs kritums. Lai izveidotu tādu slīpumu, pāŗi zemām vietām tika celti arku tilti ar caurulēm ūdens novadīšanai. Romai ūdeni piegādāja vairāk kā 10 avotu ūdeni.
Sevišķi plaši arku pielietoja arābu arhitektūrā, kur arkas ieguva dažādas mākslinieciskas formas: pusaploces, ķīļveida, smailloka, vairākloku u.tml.
Arkas sastopamas visos vēsturiskajos stilos kā konstruktīvs un reizē arī greznojošs arhitektūras elements.
Saites.
Arhitektūra un arhitekti.
