Arhitektūra, arhitekti
- Detaļas
- 5114 skatījumi
Celtniecības jeb telpu veidošanas māksla.
Šeit kolektīva cilvēku darbība rada telpu, kurai piemīt gan praktiskā izmantošanas, gan arī mākslinieciskā daiļuma funkcija. Galvenais izteiksmes līdzeklis ir materiāls, kas līdz ar to noska būvķermeņa formu, konstrukcijas un proporcijas, kuras piešķir celtnei zināmu masu sakārtojumu, diļumu un monumentalitāti. Arhitektūras projektēšanā piedalās arhitekti, inženieri un mākslinieki, it sevišķi, ja tā kalpo plašām sabierības masām. Arī celtniecībā apvienojas lieli dažādu specialitāšu celtnieku kolektīvi.
Budisma arhitektūra.
Maiju arhitektūra.
Mikēniešu arhitektūra.
Senēģiptiešu arhitektūra.
Vēsture. Vēsturiski arhitektūra izveidojās empīriskā ceļā, un tās izejpunkts ir tautas celtniecība un gadsimtu gitā uzkr'tā celtnieku pieredze.
Arhitektūras un celtniecības attīstība sākās IV-I g.tk.pmē. Sausajos zemkopības rajonos Vidusāzijā, Ēģiptē, Divupē tika būvēti apūdeņošanas kanāli, aizsprosti un dambji. Amatniecības un tirdzniecības attīstība sekmēja pilsētu būvniecību.
IV g.tk.pmē. Senajā Ēģiptē no Nīlas dūņām gatavoja saulē žāvētus ķieģeļus.
Apdedzinātus ķieģeļus pirmie sāka lietot senās Divupes un Indijas iedzīvotāji. Izgatavoja arī keramikas plātnes un ūdensvadu caurukles, jumta kārniņus, izmanoja māla, ģipša un kaļķa javu.
Senās Romas hidrotehnisko būvju celtniecībā izmantots pucolāncements, t.i. kaļķu, smilšu un pucolāna (vulkāniskā tufa) maisījums.
Viduslaikos lielākie arhitektūras objekti bija nocietinātas pilis, baznīcas. Vergu darba vietā sāka izmantot amatnieku darbu un vienkārsas tehniskās ierīces, taču joprojām dominēja roku darbs un ierobežots būvmateriļu sortiments - koks, akmens, kaļķi.
Ķieģeļus plašāk māju celtniecībā sāka lietot XV gs.
XIX gs. vidū ķieģelis bija galvenais būvmateriāls.
Straujā rūpniecības attīstība XIX gs. 2.pusē veicināja jaunu būvmateriālu apgūšanu - sāka ražot portlandcementu, betonu, dzelzsbetonu, profildzelzi, stiklu.
XX gs. sāka ražot polimērmateriālus, alumīnija velmējumus, saliekamo dzelzbetonu. Tas nodrošināja celtniecības un montāžas darbu industrializāciju.
Pirmo tādu Itālijā pēc Džio Ponti un Pjero Luidži Nervi projekta pabeidza būvēt 1960.gadā. Tas ir Pirelli tornis Milānā un ir 127,1 m augsts.
Arhitektūra ir māksla, kas var sintezēties ar tēlniecību, glezniecību, monumentāli dekoratīvo lietišķo mākslu un dārzu arhitektūru. Bieži sastopami arī ansambļu risinājumi, piemēram, pilsētu ansamblis, memoriālais ansamblis, zināmas telpas, apdzīvotas vietas u.c. arhitektoniskais ansamblis u.tml.
Arhitektūras virzieni.
Bioarhitektūra.
Brutālisms.
Dārzpilsētas.
Dārzu un parku arhitektūra.
Ievērojami antīkie arhitekti.
Damaskas Apolodors (~60.-130.g.). Senā Roma.
Ievērojami arhitekti.
Domeniko Fontāna (1543.-1607.g.). Itālija.
Donato Bramante (1444.-1514.g.). Itālija.
Huans Bautista de Errera (~1530.-1597.g.). Spānija.
Johaness Hendriks van den Brūks (1898.-1978.g.). Nīderlande.
Marsels Lajošs Breiers (1902.-1981.g.). ASV.
Sinans (~1563.g.). Osmaņu impērija.
Vītauts Edmunds Čekanausks (1930.-2010.g.). Lietuva.
Arhitektu savienība. Radošo arhitektūras speciālistu organizācija ar daudzām sekcijām. Latvijas PSR Arhitektu savienība tika izveidota uzreiz pēc krievpadomju okupācijas 1945.gadā. Savienības priekšgalā bija arhitektu kongresā ievēlēta valde, kas no sava vidus ievēl priekšsēdētāju, 4 vietniekus un citas amatpersonas. Valdē bija 47 locekļi (1982.g. 1.janv.). Arhitekti darbojās vairākās sekcijās un komisijās, piemēram, pilsētbūvniecības sekcijā, jauno arhitektu komisijā u.c. Savienībai bija būtiska nozīme tā laika Latvijas arhitektūras attīstībā, tās biedru "idejiskā unprofesionālā izaugsmē."
1982.gada 1.janvārī LPSR Arhitektu savienībā bija 424 biedru.
Arhitektūras fonds. Arhitektu savienības sastāvdaļa, kurā iemaksātos līdzekļus izmanto biedru kvalifikācijas celšanai, materiālam atbalstam, kultūras pasākumiem u.tml. Pastāvēja krievpadomu okupācijas laikā.
Raksti.
Etiopu arhitektūras pērle.
