Aliens

Golems. Brīvs

„Brīvs es beidzot, brīvs es beidzot,
 Paldies Dievam, beidzot brīvs!”

Lidot – ne tā, kā sapņos.
Lidot – ne tā, kā īstenībā.
Lidot ārpus ķermeņa (OBE – out of body experiences), visu redzēt un atcerēties. Vai tas ir iespējams? Daži saka, ka ir.

Statistika.
Šķērskultūru pētījumā, kurš aptvēris 44 nerietumzemju sabiedrības, tikai trijām nav bijusi tradīcija, kas attiecas uz ārpusķermeņa ceļojumiem.
No 115 aptaujātiem Southemptonas universitātes studentiem, 19% piedzīvojuši iziešanu ārpus ķermeņa.
No 380 Oksfordas universitātes studentiem apstiprinoši atbildējuši 34%.
Jaunanglijas universitātē (Austrālijā) no 177 studentiem OBE pieredzējuši 20%.

Ievērojami cilvēki.
Oldoss Hakslijs, Gēte, D.H.Lourenss, Augusts Strinbergs, Džeks Londons – visi ir teikuši, ka piedzīvojuši ārpusķemeņa ceļojumus.

Tautas.
Ēģiptiešiem, ZA indiāņiem, ķīniešiem, Okeānijas iedzīvotājiem, hindiem, ēbrejiem, tāpat kā Viduslaiku alķīmiķiem un grieķu filozofiem ir zināms šis fenomens.
Antropoloģe Ērika Burženona, izpētot vairāk kā pusi no zināmajām sabiedrībām, atklāja, ka 89% sabiedrību ir ārpusķermeņa iziešanas tradīcijas.

Kad tas notiek?
Spontāni tas var notikt miegā, meditācijā, anestēzijas laikā vai pie traumatiskām sāpēm.
Mērķtiecīgi to veic visu veidu šamaņi un viņiem pielīdzinātie.

Kā tas notiek?
Cilvēks saprot, ka prāts ir atdalījies no ķermeņa.
Viņš jūt „sevi” lidināmies virs ķemeņa, vai atklāj, ka spēj lidot uz citām vietām. Visbiežāk to ir piedzīvouši cilvēki medicīniskas operācijas laikā. Narkozes laikā cilvēka „es”(?) pacēlies pie griestiem un novēro notiekošo. Pēc tam spējīgs atstāstīt redzēto. Atstāsta tādas detaļas, kuras, guļot uz galda, nespētu ieraudzīt.
No 339 aptaujātiem 85% teikuši, ka pieredze bija patīkama vai pat prieka pilna.

Vai tā ir halucinācija?
Halucinācijas neatbilst realitātei. OBE ceļojumu laikā novēroto var pārbaudīt – redzētie priekšmeti tur arī ir, kur ceļojuma laikā redzēti.

Liecības: (saīsināti, pilnīgāk skat. Maikls Talbots „Hologrāfiskais Visums” 245.lpp.):
pats Talbots OBE ceļojuma laikā mežā uzdūries kādai bibliotēkas grāmatai, kuru tur pazaudējis kaimiņpuika. Grāmata vēlāk tur arī reāli atradusies. Tikai OBE laikā redzētās grāmatas vāka uzraksts bijis citādā krāsā
Slimniece Marija Kiberlija Klārka, hospitālī Sietlā, piedzīvousi sirdsdarbības apstāšanos, vērojusi savu ķermeni no augšas, tad iedomājusies sevi ēkas ārpusē un vērojusi kādu vecu kedu uz trešā stāva loga palodzes. Keda bijusi ar īpašām pazīmēm – mazā pirkstiņa izrīvēts caurums un šņores ielocītas zem zoles.
Pēc ilgas meklēšanas tieši tāda keda uz ārējās palodzes arī atradusies. Pie tam, skatoties pa logu no iekšpuses, gandrīz nebijusi redzama.
Sirdsdarbības apstāšanās reizēs OBE ir izplatīta parādība. Ķirurgs Saboms ir aptaujājis divas klīniskajā nāvē bijušu slimnieku grupas – vieni apgalvo, ka pieredzējuši OBE, otri nē. Otrā grupa operācijas gaitu spēj aprakstīt tikai aptuveni. Tie, kas „vērojuši no augšas” spēj pastāstīt to, kas operācijas laikā patesi atgadījies.

OBE laboratorijā.
Čārlza Tarta eksperimenti:
piecciparu skaitļi novietoti vietā, kuru var redzēt tikai no augšas. Persona Z, pēc OBE stāvokļa, tos precīzi nosauc.

Kārļa Oša un Žanetes Lī eksperimenti:
eksperimenta dalībnieki spēja neklātienē „ieceļot” laboratorijā no dažādām vietām un pareizi aprakstīt dažādus mērķa priekšmetus, kas tur nolikti – krāsainus šablonus un pat optiskas ilūzijas no „psiholoģijas praktikuma,” kuras var aplūkot, vienīgi ie griestiem, skatoties caur mazu lodziņu.

Ticējumu nozīme. Forma, kuru cilvēks OBE stāvoklī jūtas pieņēmis, labi korelē ar viņa ticējumiem.
Tā kā mēs esam pieraduši pie sava ķermeņa, vairums arī OBE stāvoklī sajūtas ķermenī.
Ja telpā, kuru viņš apmeklē, ir sievietes, vīrietis jūtas neērti, ja ir kails. Un tas – neraugoties uz to, ka viņš saprot, ka sievietes viņu nemaz neredz.
Ir arī citādas pieredzes, kas liecina, ka „ceļotājs” ir tikai domuformas - ir kosmiska vienotības sajūta, kur „viss ir viss” un „es esmu tas.” Var būt arī priekšstats, ka miesīga ķermeņa nav – atbilstoši tam, kā mēs iztēlojamies spokus.

Zinātnisks skaidrojums.
„Īstā zinātne” OBE fenomenus neskaidro.
Parapsiholoģija, kura lieto zinātniskas metodes fenomenu pētīšanai, neskaitās „īsta zinātne.”
Netieši uz OBE varētu attiekties „īstās zinātnes” kvantu nelokālā sasaiste:
to pirmais, bez pierādījumiem, paradzēja Einšteins & Co – EPR paradokss (Einšteins, Podoļskis, Rozens). Paradokss paredzēja, ka, sašķeļot elementārdaļiņu, radušās lauskas saglabās informāciju (spina momentu) viena par otru.
Vēlāk EPR paradoksu matemātiski pierādīja Džons Bellss – „Bella teorēma.”
Astoņdesmitajos gados Aspekts, Titels, Žizēns un citi „nelokālo saiti” pierāda eksperimentāli (pa optiskajiem kabeļiem). Tehnikas pārliecinātajam cilvēkam optiskie kabeļi liekas ticamāki, kā cilvēku liecības.
Patreiz nelokālā sasaiste ir atklāta ne tikai elementārdaļiņām, bet arī lielām molēkulām.

Mitoloģiskais piegājiens.
„Kad dzirkstošais vīns kausā izbeigsies, un sudraba virve pārtrūks...” Gluonu saite (sudraba virve) gan nemaz nevar pārtūkt. Bet pārraut to cilvēks var apziņā – ja es dāvanu nepieņemu, man viņas nav.

Un beidzot man mīļā hologrāfiskā hipotēze.
Tehniskajā hologrammā – „nofotografētam” ābolam nav savas lokālas vietas – viņš ir visur. Salaužot ieraksta plāksnīti, ābols būs katrā lauskā.
Hologrāfiskā Visuma teorija to ekstrapolē uz visu Universu.
Tāpat kā ar „kvantu nelokālo sasaisti” eksperimenāli ir pierādīta elementārdaļiņu nelokalitāte, arī apziņa nav tikai mūsu galvās. Pierādījumi:
Fiziski neaizsniedzamu vietu redzējumi OBE stāvokļos.
OBE ceļotāju spēja redzēt visos virzienos, „galvu” negrozot.
Spēja redzēt ne tikai ar acīm, pat neesot OBE stāvokļos:
    a) divas ķīnietes Pekinā spēj identificēt krāsas un lasīt tekstus ar padušu ādu;
    b) Cezars Lombrozo, pazīstamais psihiatrs, konsultējis meiteni, kura spējusi redzēt ar degungalu un kreisās auss ļipiņu;
    c) PSRS Zinātņu Akadēmija pētīja Rozu Kuļešovu, kura spēja lasīt ar pirkstu galiem;
    d) Talbots apraksta kādu personīgu piedzīvojumu – ģimenes viesis spējis nolasīt pulksteņa rādījumus, lai gan pulkstenis atradies aiz meitenes ķermeņa.

Mēs vizuālo pasauli uztveram pēc gaismas viļņu atstarojumiem no priekšmetiem, nevis uztveram pašus priekšmetus.
Pēc hologrāfiskās hipotēzes – OBE vairāk balstās uz svārstību valstības „radiācijas iespaidu,” nevis atstarojuma uztveršanu.
„Mēs savā sirdī esam vibrāciju modelis, kas sastāv no daudzām, savstarpēji mijiedarbīgām un rezonējošām svārstībām. Šīs svārstības mūsu prāts pārvērš dažādās hologrāfiskās formās... Mūsu apziņa atrodas nevis smadzenēs, bet gan plazmas hologrāfisko enerģiju laukā, kas gan caurvij, gan aptver fizisko ķermeni” (Talbots „Hologrāfiskais Visums,” 250 lpp.).

Nenāk prātā neviena neiespējamība, ar ko fantastiski nobeigt raksteli, tāpēc pastāstīšu patiesu gadījumu iz savas dzīves. Tas gan nav OBE, neko ārpus ķermeņa uzzināt nav gadījies. Bet kas tas bija?

Sēžam ar paziņu viens pretī otram pie virtves galda. Par dzeju stiprāka nekā uz galda nav. Zālīti neesam pīpējuši, ja nu vienīgi kādreiz Omskas šņaucamo tabaku – kā deputāts Leiškalns – uz naga.
Pēkšņi es „redzu,” ka no manas galvas izlido blāvi spīdoša lode, un dažu sekunžu laikā pazūd „aiz horizonta.”
„Saukšu to par halucināciju,” - būtu nodomāja zēns, konsolidējot budžetu, ja vien paziņa nebūtu sācis nepatīkami smieties.
 „Kas ir?” – noprasu.
„Tev tikko bija apaļa idōta acis” - viņš atbild.

Nu kā var nebūt, ja IQ ir aizlidojis?
Vai viņš vispār jebkad ir atgriezies? To es neesmu redzējis.
 

Pirmo reizi publicēts 05.06.2010. Aliens.lv iepriekšējā versijā.