Dzelteno apsēju sacelšanās (184.-205.g.)
Zemnieku sacelšanās Ķīnā no 184. līdz 205.gadam.
Sacelšanās cēloņi. Tas bija grūtais ķīniešu zemnieku stāvoklis - augstas nodevas, lieli paqrādi zemes īpašnieku priekšā un fermeru-nomnieku sistēma, kas paredzēja obligātu zemnieku darbu (korveja) muižnieku ģimeņu labā un zemnieku obligāto karadienastu. Haņu dinastijas pārvalde maz līdzēja risināt zemnieku problēmas - pēc imperatora Hi nāves vara nonāca imperatrisu, to radinieku, intrigantu un einuhu rokās. Plauka korupcija un ierēdņu vietu tirdzniecība līdz pat pašiem augstākajiem amatiem. Kā vienmēr, visvairāk no tā cieta zemnieki.
Tikko izvērtās sausums vai kāda cita iemesla izsaukta neraža, tā imperatora graudu glabātavas ierēdņu nekompetences dēļ izrādījās tukšas.
Sacelšanās norise. Ap 184.gadu ķīniešu zemnieki sacēlās pret Haņu dinastiju. Izputinātie un izbadējušies zemnieki izveidoja zemessardzi.
Sekoja karš, kas tiek uzskatīts par vienīgo, ko iedvesmojusi daosisma mācība. Par pirmo sacelšanās vadoni bija izvēlēts Čžan Czjao, daosa meistars, jo viņš bija dziednieks, kuru dievināja Hebejas provinces zemnieki. Čžan Czjao kļuva par varenu karavadoni.
Čžana devīze bija: "Zilipelēkā debess [haņu dinastija] ir mirusi, tiks radīta dzeltenā debess [daosistu krāsa]." Zemnieku armija nēsāja dzeltenas šalles un izrādījās ciets rieksts valdības armijai. Dumpinieki sagrāba Šaņduņas provinci, kurā kādreiz tika dzīvojis Konfūcijs, un Cisi provinci. Čžans kopā ar saviem brāļiem centās izplatīt daosisma mācību, runājot par vienlīdzīgām zemnieku tiesībām un zemes reformu.
Sacelšanās apspiešanai tika nosūtīta liela armija. 184.gadā Čžans Czjao gāja bojā un sacelšanās vadība nonāca viņa brāļu rokās. Nelielas "dzeltenapsējaino" vienības sāka nodarboties ar bandītismu, lai tādā veidā atbalstītu sacēlušos.
Sacelšanās sekas. Valdībai izdevās apspiest sacelšanos, samaksājot dārgu cenu - dinastija novājinājās un ģenerālis Cao Cao, karavadonis un birokrāts, izmantoja situāciju atsevišķas valsts izveidošanai - vēsturē pazīstama kā Vei valsts.
Vēsturnieki lēš, ka sacelšanās laikā gāja pojā 3-7 miljoni cilvēku.
Saites.
Senā Ķīna.
