Dardaneļu operācija (1915.-1916.g.)
Lielbritānijas un Francijas flotes un desanta karaspēka operācija no 1915.gada 19.februāra lidz 1916.gada 9.janvārim I Pasaules kara laikā ar mērķi iegūt Dardaneļus, Bosforu un Stambulu, tā panākot Osmāņu impērijas izstāšanos no kara.
Galiopoles operācijas mērķi. 1915.gada sākumā sabiedrotie (Anglija, Francija) centās savā pusē dabūt Itāliju un neitrālās Balkānu valstis - Bulgāriju, Rumāniju, Grieķiju un no Vācijas bloka atšķelt Turciju. To varēja sekmēt veiksmīga sabiedroto operācija pret Turciju, tādēļ tika nolemts turkiem dot triecienu vissvarīgākajā vietā - ieņemt Stambulu un nodibināt Sabiedrotiem brīvu satiksmi caur Dardaneļiem ar Krieviju.
Militārā operācijas sagatavošana. Tā sākās ar šaurumu aizsargājošo fortu bombardēšanu no 9.februāra - 8.martam, kas nedeva cerētos rezultātus.
18.martā admirāļa Robeka vadībā 18 lielākie karakuģi - bruņu kuģi: britu Agamemnon, Irresistible, Ocean, franču Gaulois, Suffren un britu bruņu kreiseris Infleksible uzbruka Dardaneļiem atklāti. Pēc lieliem zaudējumiem flote vakarā bija spiesta atkāpties.
Tika nolemts ķerties pie sauszemes operācijas. Ekspedīcijas korpusam bija jāieņem Galiopoles baterijas, lai tā atvieglotu ceļu kara flotei šauruma forsēšanai. Ģenerāļa Hamiltona rīcībā nodeva līdz 5 divīzijām jeb 67,5 bataljoniem (kopumā 81 000 cilvēku) ar 160 dižgabaliem. Sabiedroto bāze bija Lemnas salā.
Savukārt turki aizsardzībai salūkoja 5.armiju ģenerāļa Sandersa (Mazais Zaļais domā, ka tas laikam nav turks?) vadībā, no tās 14.korpusu (3. un 11.kājnieku divīziju) novietoja Āzijas krastā un 3.korpusu (9., 5. un 7.kājnieku divīziju un 2.kavalērijas brigādi) - Eiropas krastā.
Militārā operācija. Tā sākās 25.aprīlī. Angļu 29.kājnieku divīzija ar lieliem zaudējumiem izsēdās un nocietinājās Galiopoles pussalas dienvidos trijās atsevišķās vietās. Vienlaikus Āustrālijas-Jaunzēlandes korpuss Ansak (5 brigādes) ieņēma pozīcijas Ari-Burnu klintīs ziemeļos no Gabatepes. Laikā no 24.-30.aprīlim Sabiedrotie, zaudējot 17 000 vīru, bija ieņēmuši šādu placdarmu: 29.divīzija dienvidos 5 km dziļu joslu, bet Ansak ziemeļos 1,5 km platu un 0,5 km dziļu stūri, ko 26.aprīlī tomēr drusku paplašināja. Ziemeļu virziens bija svarīgāks, jo veda tieši uz Maidas līci, kura piekrasti ieņemot varēja kontrolēt Dardaneļu jūras šaurumu pie Kilid-Bāras.
29.aprīlī sabiedrotiem ieradās indiešu brigāde, pēc tam franču 2. un britu 42.divīzijas. Turki no Āzijas pārsvieda 11. un lielāko daļu 3.divīzijas. no 1.armijas Sandersa rīcībā nodeva 12., 15. un 16.divīzijas. Tomēr laikā no 24.aprīļa - 5.jūnijam Sabiedrotie savus mērķus tā arī nesasniedza: flotei ceļš nebija atvieglots. Tomēr arī turkiem neizdevās atspiest desantu jūrā.
Sabiedroto flote cieta jaunus zaudējumus: 13.maijā tika nogremdēts Goliath, 22.maijā - Triumph, 26.maijā - admirālkuģis Majestic. Galu galā flote izstājās no karadarbības un noenkurojās Mudras līcī. Pēc 4.jūnija neveiksmīgā uzbrukuma Kritijas virzienā Sabiedroto operācijas te vispār tika izbeigtas.
Tikai jūnija beigās franču Ārzemnieku leģions un zuāvi ieņēma Turku pupu (laikam kāds forts?) frontes labajā spārnā un briti - Bumeranga reduti kreisajā spārnā. 29.jūnijā Envers-pašā ar lieliem spēkiem mēģināja atsviest jūrā Ansak kreiso spārnu, taču bez panākumiem. Tālākās cīņas ieņēma pozicionālu raksturu.
Jūnijā un jūlijā Hamiltonam pienāca klāt 9.korpuss (10. un 11.divīzijas), 13., 53. un 54.divīzijas. Augusta sākumā sabiedrotie nolēma ieņemt Sari-Bair paaugstinājumus, kas valdīja pār Ansak kreiso flangu un pussalas šaurāko vietu, lai pārtrauktu turkiem satiksmi ar pussalas dienvidiem. Desantam tika izraudzīta Nibrunezi piekraste dienvidos no Suvlas līča. Vispārējs uzbrukums sākās 6.augustā ar uzbrukumu Kritijas un Ači-Babas virzienā, kas tomēr arī 7.augustā panākumus neguva. Naktī uz 7.augustu Ansak ar piekomandēto 13.divīziju un 29.indiešu brigādi pārgāja uzbrukumā Ari-Burnu rajonā, pie kam labajā spārnā un centrā guva panākumus, bet kreisajā spārnā nonākt sakaros ar Suvlas desantu neizdevās. 9.augustā ar rezervju (5.divīzijas) palīdzību turki viņus atspieda gandrīz vai izejas pozīcijās. 10.augustā britu uzbrukumam sekmju nebija un ziemeļu fronte stabilizējās 400-1200 m attālumā no krasta.
Pati desanta izsēdināšana norisa sekmīgi, un naktī uz 5.augustu 11.divīzija (32. un 33.brigāde) jau bija Nibrunezi krastā un sāka virzīties uz Šokolādes kalnu. 10. un 11.divīzijas pārējās daļas izsēdās dienvidos no Sāls ezera ietekas jūrā un pie Hari-Babas. Sabiedrotie savas sekmes uzreiz neizmantoja, kas atļāva turkiem organizēt pretuzbrukumu. 7.augusta vakarā 9.korpusa (Suvlas desanta) fronte stiepās no Kireštepes pakājas uz dienvidiem līdz Šokolādes augstienēm. Atstarpe starp 9.korpusa labo un Ansak kreiso flangu nebija ieņemta. 8.augustā 9.korpuss palika uz vietas, lai gan Ansak cīnījās par Sari-Bair virsotnēm. Turki tā pasivitāti tomēr neizmantoja.
11.divīzijas mēģinājumu 9.augustā ieņemt Anafarta kalnu turku 12.divīzija atsita - nepalīdzēja arī 53.divīzijas atbalsts. Turki centrā sakopoja 7. un 12.divīziju un ar 4.divīzijas palīdzību no dienvidiem pārgāja uzbrukumā pret Ansak kreiso spārnu, taču tika atsisti. Ansak uzbrukumu 10.augustā uz Sari-Bair ziemeļu nogāzi atsita turku 8.divīzija.
Ufologu literatūrā cirkulē kāds dīvains pastāsts par to kā Dardaneļu operācijas laikā NLO nolaupījis Norfolkas pulku. 1915.gada 10.-21.augustā abas puses pārgrupēja spēkus. Kaut kad šajā laikā (minēti gan 12., gan 21.augusts) pilnā sastāvā esot pazudis britu Norfolkas kājnieku pulks - 266 karavīri (16 virsnieki un 250 ierindnieki). Vai 266 vīri tomēr nav par maz priekš pulka, laikam jau tas būs bijis viens šī pulka bataljons. Šo notikumu esot novērojuši austrāliešu-jaunzēlandiešu korpusa kareivji un virsnieki, kas karoja pret turkiem angļu karaspēka sastāvā.
Tālākā operācijas norise. Suvlas frontē turki koncentrēja veselas 10 divīzijas. Sabiedrotie, dabūjuši zināt par turku spēku pārsviešanu no dienvidiem uz ziemeļiem, nodeva 9.korpusa rīcībā no Ansak kavalērijas sastādīto 2.divīziju un 18.-20.augustā pārsvieda uz Suvlu 29. un 42.divīzijas. Pastiprinātais 9.korpuss 21.augustā devās uzbrukumā un 29.divīzija ieņēma Simitar augstienes, bet Ansak - augstienes ar zīmi "60" un Suzak-Kuju, līdz ar to tika nodibināti sakari starp Ansak un 9.korpusa flangiem.
Galiopoles operācijas beigas. Turki uzskatīja Suvlas kaujas par izšķirošām Stambulai un tamdēļ nežēloja ne spēkus, ne līdzekļus. Augusta beigās tiem Galiopoles pussalā bija 14 divīzijas un vēl divas Āzijas krastā. Arī sabiedroto spēki bija pieauguši līdz 15 divīzijām. Suvlas kaujas izšķīra Galiopoles operācijas likteni turkiem par labu.
Septembrī cīņas pussalā turpinājās, bet bija jau izmainījusies ģeopolitiskā situācija. Turku sekmes deva Bulgārijai iemeslu mobilizēt savu armiju un vērst to pret Serbiju. Pēc Suvlas neveiksmēm Sabiedrotie sāka mest skatus uz Saloniķiem. Tādēļ vācieši uz Egejas jūru nosūtīja 13 zemūdenes, kas stipri traucēja ekspedīcijas korpusa apgādi. Tas cieta arī no klimatiskajiem apstākļiem.
Sakarā ar to visu un arī sabiedroto nodomu iespaidot Bulgāriju caur Saloniķiem, izvirzījās jautājums par karaspēka evakuāciju no Galiopoles pussalas. Tā arī tika veikta laikā no 1915.gada 18.decembrim - 1916.gada 9.janvārim.
Zaudējumi. Krituši, ievainoti un bez vēsts pazuduši: britiem - 119 729 vīri, frančiem - 26 500, turkiem - 186 000 (aziātiem cilvēki netiek tik strikti uzskaitīti!?). Sabiedrotiem jāpieskaita vēl saslimušie - 120 000, laikam taču kādas epidēmijas?
Secinājumi. Droši vien, ka Sabiedrotiem būtu sekmējies labāk, ja būtu darbojies pēkšņuma moments. Tomēr tā vietā jau 1914.gada 3.novembrī un 22.decembrī sabiedroto flote apšaudīja turku Dardaneļu fortus, ko atkārtoja arī 19., 25. un 26.februārī un 18.martā 1915.gadā. Draudus pret Dardaneļiem uzsvēra arī korpusa formēšana Ēģiptē. Bet jau ekspedīcijas korpusam izceļoties, tas sastapa spēcīgu un labi organizētu turku aizsardzību.
No šī soperācijas tomēr ieguvēji ir krievi un armēņi, jo Turcija nespēja pietiekoši uzmanības un resursu veltīt cīņām Kaukāza frontē. Tā paša iemesla dēļ nevarēja pienācīgi uzbrukt arī britiem pie Suecas un citur Ēģiptē.
