Norfolkas pulka pazušana
- Detaļas
- Skatīts: 1900
Viena no neizskaidrotām masveida cilvēku pazušanām.
1915.gada 21.augusta rītā Pirmā pasaules kara turku frontē esot pazudis britu Norfolkas kājnieku pulks 266 vīru sastāvā.
----------------------------------------
Vieta. Turcija.
Gadījuma apraksts. 1915.gada 21.augustā (12.augustā - ?) kaujā pie Galiopoles, netālu no Dardaneļu jūras šauruma Turcijā, dīvainā veidā pazuda kādas angļu karaspēka daļas 266 (267 - ?) karavīri – 16 virsnieki un 250 kājinieki.
Trīs aculiecinieku jaunzēlandiešu stāstījums. Jaunzēlandes un Austrālijas korpusa karavīri piedalījās pēdējo dienu smagākajās kaujās augstienē Nr.17 Sulvas līcī. Rītausma bija dzidra, pie debesīm neviena mākonīša. Izņēmums bija 6–8 maizes klaipam līdzīgi mākoņi, kas bija pilnīgi vienādi un atradās gaisā virs augstienes Nr.60. Lai gan vējš pūta no dienvidiem ar ātrumu apmēram 6 – 8 km/h, karavīri ievēroja, ka tie nemaina formu un nepārvietojas. No karavīru novērošanas pozīcijām, skatoties 150 m tālāk, mākoņi atradās 60 grādu leņķī. Zem šiem mākoņiem uz zemes atradās vēl viens nekustīgs, pārējiem līdzīgs mākonis. Tas bijis ap 245 m garš, 65 m augsts un gandrīz 60 m plats. Mākonis izskatījās ļoti biezs, likās, ka pat blīvs. Mākonis atradās aptuveni 900 līdz 1100 m attālumā no kaujas darbības vietas britu okupētajā apgabalā. To visu vēroja 22 Jaunzēlandes 1.karalauka rotas 3.sekcijas 22 karavīri, ieskaitot trijus šīs liecības sniedzējus.
Liecinieki bijuši ap 1350 m uz DR no mākoņa. Novērošanas vieta atradās apmēram par 90 m augstāk ar augstieni Nr.60. Vēlāk noskaidrojās, ka mākonis sedzis sausu upes gultni (Kajalikdere), un novērotājiem bija lieliska redzamība uz visām mākoņa pusēm. Tas bija gaiši pelēcīgs, tāpat kā citi.
1./4/ Norfolkas pulks, kurā bija daži simti karavīru, maršēja pa šo upes gultni virzienā uz augstieni Nr.60. Sasnieguši mākoni, viņi neapstājoties soļoja tanī iekšā, taču neviens tā arī nenāca ārā. Pēc kādas stundas, kad visi karavīri bija iesoļojuši iekšā, mākonis atrāvās no zemes un lēnām pacēlās gaisā, līdz bija sasniedzis pārējos mākoņus. Paskatoties vēlrez, likās, ka tie visi ir vienādi. Visu laiku tie bija atradušies gaisā vienā līmenī. Taču, tiklīdz atsevišķais mākonis bija sasniedzis pārējo mķoņu augstumu, tie visi kopā sāka kustēties Trāķijas virzienā. Pēc 45 minūtēm neviens no tiem vairs nebija redzams.
Šie trīs liecinieki vēlāk redzēto apstiprinājuši ar zvērestu. Liecība gan sniegta tikai 50.desantēšanās gadadienā, t.i. ap 1965.gadu. Liecinieki: 4/165 sapieris F.Reihards, Matata, Plenti līcis; 13/416 sapieris F.Ņūness, Kingstrīta 157, Kembridža; Dž.Ņūmens, St.Freiberga, Oktumoktai, Tauranga.
Vēl kāda neidentificēta liecība. „Viņus ietina šim gadalaikam neparasta migla. Migla atstaroja saules starus tik stipri, ka spilgtums žīlbināja artilērijas novērotājus, un viņi nevarēja uzturēt sprostuguni. Par gandrīz 250 karavīriem vēlāk nekas nav ne dzirdēts, ne redzēts.”
Tālākais. Norfolkas pulku angļu militāristi uzskatīja par iznīcinātu vai pazudušu. Tūlīt pēc Turcijas kapitulācijas 1918.gadā Lielbritānija pirmo reizi pieprasīja izdot gūstekņus. Turcija atbildēja, ka šo pulku viņa gūstā nav ņēmusi. Viņi pat nav zinājuši par tā eksistenci. Laikā starp 1914. un 1918.gadu pulkā bijuši no 800–4000 kareivju.
Saites:
Nolaupīšanas.
