Džimpijas piramīda
Gympie Pyramid.
Nezināmas kultūras celta un ļoti slikti saglabājusies piramidāla būve pie Džimpijas pilsētiņas Austrālijā.
Atrašanās vieta. Austrālija, pusceļā starp Brisbenu un Freizerailendu, pie Džimpijas pilsētiņas. Šodien auto jāatstāj pie dzeloņstiepļu žoga un tālāk jādodas kājām. Piramīda atrodas uz privātas fermas zemes, iespējams, ka īpašnieks var pat pielietot šaujamieroci, tādēļ piramīdai labāk tuvoties no fermai attālākās puses.
Atklāšana un izpēte. 1936.–1937.gados ar kravas auto piramīdas bloki tikuši aizvesti uz tuvējo Džimpijas pilsētu, kur apstrādāti un izmantoti mūrim ap metodistu baznīcu. Šodien daudzi izlauztie akmens kvadri mētājas tālu no savas kādreizējās atrašanās vietas, kā arī izkaisīti pa apkārtējām nogāzēm. Kaut kas līdzīgs 60.gados noticis arī kādā Austrālijas armijas treniņu laukumā, kas atrodas dažas jūdzes uz austrumiem no Džimpijas.
1975.gadā to atklāja arheologs Rekss Gilrojs (Rex Gilroy). Rajonā daudz kultūras liecības atraduši vietējie fermeri. Gilrojs pastāstīja to kādam žurnālistam, kas arheologu pavadīja arī vienā no ekspedīcijām. Viņš lauza solījumu paturēt piramīdas atrašanās vietu slepenībā, un nopublicēja to avīzēs. Ziņkārīgie un dārgumu meklētāji bariem plūda uz turieni un nodarīja piramīdai nelabojamu postu. Tā tika izrakņāta ar lāpstām un kapļiem, kāds pat celtnes austrumu malu nolīdzināja ar buldozeru. Nekādi dārgumi tā arī netika atrasti.
Apraksts. Atklājējs Gilrojs to apraksta šādi: „Kad kalnaino apvidu aplūkojām tuvāk, kādu dienu 1975.gadā man uzkrītošs sāka šķist kāds ar biezu mežu apaudzis klinšu „pakalns.” Mana sieva Hetera bija mana pavadone, kad pa lapu koku mežu kopīgi kāpām augšup.
Tad pēkšņi pamanīju, ka tas, pie ā gandrīz pakritu, ir no samērā lieliem akmens gabaliem veidots mūris, dažas pēdas tālāk rēgojās atkal tāds pats, un tā vēl un vēl, līdz pat pakalna virsotnei. Mūri bija apmēram 4 pēdas (1,2 m) augsti un veidoja terases, kas bija līdz 6 pēdām (1,8 m) platas. Kad bijām pamežā izkarojuši sev ceļu, konstatējām, ka apakšējās pakāpes bija veidotas no mazākiem smilšakmens gabaliem, bet četras virsējās terases no lielākiem klints bluķiem, kam būtu jāsver no 1 līdz 4 tonnām. Pati smaile bija vainagota ar varenu smilšakmens plāksni, kuras svars nevar būt mazāks par 8 tonnām.
Drīz man arī tapa skaidrs, ka šīs noslēpumainās struktūras bija izveidotas uz visām četrām pusēm. Būvējums bija kādus 60 m augsts, tā pamatnes apkārtmērs – ap 500 metru. Šajā sabrukušajā formācijā aug līdz 600 gadu veci koki, kas pierāda, ka veidojums nevar būt radies jaunākajos laikos. Man nebija šaubu, ka tā ir raupji būvēta pakāpienu piramīda, līdzīga tām, kādas pirms vairāk nekā 3000 gadiem tapa celtas Ēģiptē.”
1996.gada jūnijā Hartvigs Hausdorfs kopā ar žurnāla Exposure Magazine izdevēju Deividu Semersu apmeklēja Džimpijas piramīdu. Palikušas vairs tikai nožēlojamas drupas, terases un pakāpieni vairs nav izšķirami. Pašā virsotnē vēl samērā labi samanāmi monolīti, kas novietoti tā, lai saulgriežos Saules stari spīdētu tieši starp tiem.
Esot pētījumi, ka 24 km attālumā senos laikos esot eksistējusi osta. Pēc vietējām leģendām lielos skaistos putniem līdzīgos kuģos šurp esot atbraukuši baltādaini ļaudis un civilizējuši šo vietu.
Atradumi.
1. Pleskavas monēta – uzieta 2004.gada decembrī netālu no Džimpijas. Numismātu eksperti to atzinuši par visai retu – XV gs. krievu Pleskavas kņazistes „Dengu.”
2. Pērtiķa statuja – 1966.gadā uzgāja fermeris Dels Berijs. Rupji veidota statuja, kas attēloja kādu elku. Kad darinājumu notīrija, kļuva skaidrs, ka tajā attēlots pērtiķis. Tā patlaban atrodas Džimpijas novadpētniecības muzejā. Arheologs Rekss Gilrojs uzskata, ka tas ir senēģiptiešu dievs Tots, kas bieži tika attēlots kā pērtiķis.
3. Skarabejs. Vienu tādu figūriņu strādnieks atradis pie Džimpijas.
4. Metāla karote. Nezināma bronzas sakausējuma karoti uzgāja Kirils Tindāls (Cyril Tindal) Motoras kalnā (Mothor Mountain) pie Džimpijas. Ap 14 cm garumā. Metalurģijas speciālisti atzīst tās lielo vecumu.
Saites.
Senēģiptieši Austrālijā.
