Dogoni
Skaitā ap 300 000 esoša nēģeru tautība, kas apdzīvo Bandagāras plakankalni Malijas republikā Āfrikā.
Pateicoties franču etnogrāfam Marseļam Grilam un viņa grāmatai "Bālais lapsa," plašākai sabiedrībai kļuva zināms par dogonu neparasto kosmoloģisko sistēmu. Tā kā dogoniem nav rakstības, tad visa viņu kosmoloģija atrodas mītos, ko stāsta cilšu vecajie. Šie nostāsti sākot no XIII gs. tiek mutiski nodoti nākamām paaudzēm. Apbrīnojamas ir dogonu zināšanas par Sīriusa zvaigžņu sistēmu, kas tolaik vēl nebija pazīstamas pat Rietumu civilizācijai.
Mūsdienās šie dogonu nostāsti kļuvuši par dedzīgu strīdu objektu starp astronomiem un ufologiem. Pirmo reizi dogonu mītus no paleovizītes teorijas viedokļa skaidroja Ēriks Gerjē savā 1975.gadā publicētajā grāmatā. Jau nākamajā 1976.gadā Roberta Templa sarakstītajā "Sīriusa mistērija" šī tēma izvērsta plašāk un šodien tā ir viens no nopietnākajiem pierādījumiem par zemiešu un Atnācēju kontakta iespējamību senatnē.
Veselā virknē vēlāku sacerējumu dažādi autori secina, ka dogonu mīti saglabājuši liecības par paleokontaktu 5000 gadu senā pagātnē. Skeptiķi Ronalds Storijs un Karls Sagāns gan šo teoriju kritizē, pieņemdami, ka dogoni saklausījušies astronomiskas detaļas no franču misionāriem, kas gan ir ļoti nepārliecinoši.
Dogonu kosmogonija. Dogonu rīcībā sevišķas astronomiskās zināšanas ir daudzus gadsimtus, iespējams pat tūkstošgades. Pilnīgi droši tās ir 1800 gadu, bet visdrīzāk, vēl krietni ilgāk. Saskaņā ar dogonu leģendām šīs zināšanas par kosmosu viņiem nodevis Nommo, kas „šķirstā” atbraucis no Sīriusa.
Zeme. Dogonu priesteri zina par Zemes lodveida formu, tās riņķošanu ap Sauli, par planētu sistēmas uzbūvi.
Marss. Dogoni zināja to, ka Marsam ir divi pavadoņi ar noteiktu apriņķošanas periodu. Pie kam mazākais veidots no fantastiski smagas vielas.
Jupiters. Zina par viņa četriem pavadoņiem, nevar tos redzēt ar neabruņotu aci.
Saturns. Zina par viņa gredzeniem, nevar tos redzēt ar neapbruņotu aci.
Viņi zina arī par Piena Ceļa struktūru, tā rotāciju ap savu asi un citu galaktiku eksistenci.
Zināšanas par Sīriusu. Šis zvaigznājs atrodas 8,7 gaismas gadu attālumā. Viņi zināja par neredzamo pavadoni – ar aci nesaredzamo tā saucamo balto punduri, par tā milzīgo masu, kā arī precīzu apriņķošanas periodu – 50 (mūsdienās tas zināms precīzi – 49,1 Zemes gads) Zemes gadus un sauca to par Po. Rodas iespaids, ka dogoni zināja ne tikai par neredzamās zvaigznes eksistenci, bt arī par tās ārkārtīgo blīvumu un tātad arī par smagumu.
Dogoni izmantoja smilšu diagrammas, lai parādītu debesu ķermeņu kustības.
Dogonu zināšanu atklāšana. Domājams, pirmie baltie cilvēki ar kuriem dogoni sastapās, bija divi etnologi: profesors Marsels Griols un profesore Žermēna Dīterlena, kuri XX gs. 30.gados (citur minēti 40.gadi) pirmo reizi fiksēja dogonu zināšanas.
Profesora Karla Sagāna izteiktais pieņēmums, ka dogoniem šīs zināšanas snieguši misionāri, vēlākos gados zaudēja nozīmi. Pirms etnologiem neviens baltais nebija uzturējies apgabalā. Šķiet arī augstākā mērā neiespējami, ka misionāri būtu nodevuši iezemiešiem precīzus datus par Sīriusu, un tie nekavējoties kļūtu par pamatu veselas tautas reliģijai.
Sigui svētki. Dogoni šos svētkus svin reizi 50 gados par godu Siriusa apriņķošanas ciklam. Ceremonijai īpaši gatavo maskas.
Saites.
Dogonu Sīriusa kults.
Paleokontakta teorija.
Malija.
