Dārvinisms
Angļu dabaspētnieka Č.Dārvina aizsākta evolūcijs teorija.
Materiālistiska dzīvās dabas evolūcijas teorija, kas māca, ka dzīvās dabas evolūcija ir dabisko faktoru darbības rezultāts.
Piemērotāko organismu izdzīvošanas teorija.
Vēsture. Dārvina idejas visai ātri izplatījās Lielbritānijā, taču pasaulē tām pretojās - gan franči, gan amerikāņi ignorēja dārvinismu.
Nevaldāmu niknumu tā izraisīja baznīcu darboņos. Č.Dārvinu un viņa piekritējus pasludināja par ķeceriem, bet darvinismu - par velna mācību: "Zinātne darvinisma veidā pacēlusi ieroci pret kristietību: tā ir tās smagākā vaina."
Darvinisma piekritēju vajāšana pieņēma tādus apmērus, ka pret vienu no ievērojamākajiem darvinistiem E.Hekeli, pat veica atentātu.
Dārvinisms tika aizliegts daudzās ASV pavalstīs. Vienā no šiem likumiem bija sacīts: "Turpmāk aizliegt visiem skolotājiem... mācīt jebkādas teorijas, kas noliedz Bībeles mācību par cilvēka dievišķo radīšanu, un iedvest tai vietā domu, ka cilvēks cēlies no zemākas kārtas dzīvniekiem. Tāpat noteikts, ka jebkuru skolotāju, kas atzīts par vainīgu šī likuma pārkāpšanā, sodīs par šo noziegumu."
"Pērtiķa process." Vairākas pavalstis ASV aizliedza skolās pasniegt dārvinismu, piemēram, 1925.gadā Deitonā (Tenesijas pavalsts) kāda skolēna vecāki tiesā iesniedza prasību. Vecāki bija sašutuši par to, ka bioloģijas un fizkultūras skolotājs Džons Skopss bērniem klāsta Dārvina teoriju. Īsi pirms tam pavalstī bija pieņemts likums par jebkuras tādas teorijas mācīšanu skolā, kas noliedz Dievišķo radīšanu. Atsaucoties uz kādas laikraksta publikācijas virsrakstu, prese sāka dēvēt šo tiesas procesu par "Pērtiķa procesu."
Amerikāņu presē parādījās karikatūras, kas izsmēja šo procesu un tā organizatorus.
Izvirzot kā mūsu izcelsmes faktoru drīzāk nejaušību, nekā dievišķo nodomu, dārvinisms nonāca atklātā konfrontācijā ar burtisku Bībeles izpratni Radīšanas stāsta sakarā. Un tikai vienas vienīgas norādes par cilvēku un pērtiķu evolucionāro saikni to sāka plaši izsmiet kā "pērtiķu teoriju."
Kritika. Evolūcijas teorija Dārvina traktējumā mūsdienās cietusi pilnīgu krahu. Tiesa gan, daudzos gadījumos tas nav mulsinājis šīs teorijas piekritējus, arī akadēmiskus zinātniekus.
"Pārejas formu" iztrūkums. Galvenais iebildums pret dārvinismu ir t.s. "pārejas formu" gandrīz pilnīgs to iztrūkums. Taču, saskaņā ar Č.Dārvina pausto, katras sugas attīstība notiek ilgstoši un pakāpeniski caur neskaitāmām pārejas formām. Viņš visai labi arī izprata, ja viņa hipotēze būtu pareiza, tai būtu jāapstiprinās ar milzumu daudzumu - tūkstošiem pārejas formu. Tieši tām būtu jākļūst par dārvinisma balstu. Tomēr Č.Dārvins pats arī uzdeva jautājumu - kamdēļ gan "mēs neatrodam bez skaita tās zemes garozas nogulumos?" Un pats pēc tam mānīja sevi un savus sekotājus: "Atbilde pārsvarā slēpjas tajā, ka [izrakteņu] dati nav pietiekami pilnīgi, kā pieņemts domāt."
Un tomēr, šī lieta Č.Dārvinam nedeva miera un viņš savā grāmatā tai veltījis veselu nodaļu, tajā prātuļodams par tēmu "ģeoloģisko datu nepilnība." Galu galā viņš varēja vien izteikt cerību par to, ka "nākamajos gadsimtos... tiks uzietas daudzskaitlīgas izrakteņu sakarības."
Raksti.
Golems. Kokam koks.
Evolūcijas teorijas.
