Dārzeņi
Lakstaugi, kuru sulīgās daļas - saknes un sakņu pārveidnes, lapas, augļus, sīpolus izmanto uzturā.
Latvijā audzē ap 30 dārzeņiem.
Ir divgadīgi - galviņkāposti, burkāni, bietes, sīpoli; viengadīgi - zirņi, pupiņas, dilles, salāti, tomāti, gurķi, ķirbji, kabači, ziedkāposti un daudzgadīgi - rabarberi, mārrutki, sparģeļi, artišoki, skābenes.
Pēc saimnieciskās izmantošanas dārzeņus iedala šādi:
- kāpostaugi - galviņkāposti, ziedkāposti, virziņkāposti, rožu kāposti, lapu kāposti, sparģeļu kāposti, kolrābji;
- sakņaugi - burkāni, pētersīļi, selerijas, pastinaki, galda bietes, redīsi, rutki, rāceņi, kāļi;
- ķirbjaugi - gurķi, ķirbji, kabači, patisoni;
- tomātaugi - tomāti, paprika, baklažāni, fizāļi;
- pākšaugi - zirņi, pupas, pupiņas;
- sīpolaugi - ķiploki, puravi, sīpoli;
- lapu dārzeņi - salāti, kressalāti, spināti, lapu cigoriņi;
- garšaugi - ostragons, majorāns, baziliks, izops, fenhelis, anīss, timiāns.
Dārzņi satur vitamīnus, cukurus, minerālvielas, fermentus, organiskās skābes, fitoncīdus, mazāk olbaltumvielas nekā dzīvnieku izcelsmes produktos. Dārzeņi pozitīvi ietekmē vielmaiņas procesus, gremošanas orgānu darbību, organisma izturību pret slimībām.
Pieaugušam cilvēkam dienā nepieciešams vismaz 400 g dārzeņu, t.i. 146 kg gadā.
Saites.
Kultūraugi.
