Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kultūraugi

Kultūraugi rodas, cilvēkam sākotnēji tikai vācot un pēc tam sākot arī pašam audzēt apkārtējā dabā sastopamas, pārtikai noderīgu augu sugas, no kurām laika gaitā, sēklai atlasot labākos augļus un graudus, izveidojas dažādas, nu jau domestificētas šķirnes, kas dod daudz lielāku ražu nekā to savvaļas priekšteči.

Kultūras šķirņu veidošana pamatīgi mainīja cilvēku dzīvi, bet pārmaiņas nākušas grūti. Ir pierādījumi, ka senākās zemkopju kultūras attīstījās Tuvo Austrumu piekrastē vairāk nekā pirms 10 tūkst. gadu, t.i. agrāk, nekā Divupē un pārējās vietās, kuras dēvē par zemkopības attīstības centriem.

Zināšanas par to, kā un kādu apstākļu ietekmē cilvēki izveidoja kultūraugus, ir ļoti svarīgas izpratnes veidošanai par norisēm, kas ievadīja atsevišķu cilvēces grupu pāreju no medībās un vākšanā balstīta dzīvesveida uz vietsēžu lauksaimniecību, ko citiem, pacilātākiem vārdiem var saukt arī par civilizācijas dzimšanu. Ne velti daži pētnieki lauksaimniecības rašanās sociālkulturālo nozīmi pielīdzina uguns atklāšanai. Līdz šim AP teritorijā - Levantē un Mezopotāmijā - bija uzietas tikai dažas apmetnes, kurās atrada datējamas un nesajauktas, ilgāku periodu pārklājošas liecības par pirms-domestifikācijas lauksaimniecību. Turklāt, neskatoties uz atsevišķām spekulācijām, nebija skaidrs, kāda loma šajā procesā bija AP austrumu "raga" lejasdaļas teritorijām.

Vēsture. 1926.gadā krievpadomju zinātnieks N.Vavilovs noformulēja teoriju par kultūraugu izcelšanās centriem.
Daudzi kultūraugi pasaulē izplatījušies no Tuvo Austrumu tā saucamā "Auglīgā pusmēness" reģiona. Eiropas teritorijā parādījās tikai pēc tūkstošiem gadu.
Mūsdienās no pusmiljona savvaļas augu sugām cilvēks kā kultūraugus izmanto ap 25 000 sugu, t.i. ap 5% no visiem augiem.

Vēsturiski klonēšana pazīstama vēl no Senās Ķīnas laikiem, kad apzināti ar dzinumiem sāka pavairot kultūraugus.   

      Ābeles.
      Ananāsi.
      Apelsīni.
      Aprikozes.
      Arbūzi.
      Avokado.
      Banāni.
      Batātes.
      Bietes.
      Bumbieres.
      Burkāni.
      Cidonijas.
      Cukurniedres.
      Dateļpalmas.
      Ezerrieksts.
      Ērkšķogas.
      Firziķi.
      Gladiolas.
      Granātāboli.
      Gurķi.
      Jamss.
      Kabači.
      Kaņepes.
      Kakao.
      Kartupeļi.
      Kaučuks.
      Ķiploki.
      Ķirbji.
      Ķirši.
      Kivi.
      Kokosriekstu palmas.
      Kokvilna.
      Krustnagliņas.
      Kukurūza.
      Lazdas.
      Lēcas.
      Mandarīni.
      Mandeles.
      Manioka.
      Mellenes.
      Mieži.
      Pīlādži.
      Pipari.
      Prosa.
      Pupas.
      Redīsi.
      Rīsi.
      Rododendrs.
      Rozmarīns.
      Sezams.
      Sinepes.
      Smiltsērkšķi.
      Soja.
      Sorgo.
      Sparģeļi.
      Tabaka.
      Tomāti.

       Valrieksti.
       Vaniļa.
       Vīģes.
       Vīnogas.
 
      Zirņi.

Košumaugi.
      Ceriņi.
      Lilijas.
      Puķuzirņi.
      Rozes.

Saites.
Lauksaimniecība.