DNS vēstījums
- Detaļas
- Skatīts: 2156
Zifa likums. Kopēja iezīme visām cilvēku lietotajām valodām. Savu nosaukumu tā ieguvusi no lingvista Džordža Zifa vārda, kas to atklāja 1939.gadā. Zifs bija izpētījis tekstus viusdažādākajās valodās un sakārtoja vārdus to svarīguma secībā. Kā izrādījās, eksistē tieša matemātiska sakarība starp vārda svarīgumu un to lietošanas biežumu tekstos. Tas attiecas uz visām valodām bez izņēmuma.
Zifa uzzīmētā diagramma izskatījās kā taisna līnija ar nelielu novirzi katrai nacionālajai valodai.
Būtība. Ja vissvarīgākais vārds Nr.1 grāmatā būs lietots 10 000 reižu, tad vārds Nr.10 tekstā būs lietots 1000 reižu, bet vārds Nr.100 – tikai 100 reižu. Variācijas ir iespējamas, taču matemātiskā proporcija būs un paliks tāda pati.
Zifa likuma pielietošana DNS izpētē. Interesantus rezultātus ieguva Bostonas universitātes un Hārvarda medicīnas fakultātes pētnieki XX gs. 90.gados, kad Zifa likumu pielietoja DNS izpētē.
Pētnieki izskatīja 37 secīgas DNS, katrā no kurām bija vismaz 50 000 bāzes elementu pāru. Divas daudz īsākas secības ar kopējo saturu 2,2 miljoni bāzu pāru. Tur, kur tas bija iespējams, tika izpētītas gan kodējošās, gan arī nekodējošās DNS daļas. Pētnieki bija konstatējuši, ka visās ķēdēs bija skaidri samanāmas kombinācijas no 3, 4, 5, 6, 7 un 8 pāru elementiem – tie veidoja tādus kā atsevišķus „vārdus.” Tādēl pētnieki saņēmās drosmi un pielietoja pret šiem „vārdiem” lingvistiskās analīzes likumus.
Kodējošā reģiona novērtējums parādīja, ka tas nepakļaujas Zifa likumam – tātad tā nav valoda. Tas jau arī bija gaidāms, jo tie taču ir kodi, nevis valoda. Un tie kalpo tikai un vienīgi kā proteīnu veidošanas paraugi. Eižens Stenlijs: „Kodējošajās daļās nav gramatikas. Katrs [pamatelementu] triplets atbilst noteiktai aminoskābei [kas ietilpst proteīna sastāvā]. Šeit nav nekādas augstākas struktūras.” (Science, Vol.266, 1320.lpp.)
„Nu re, cik labi!” - atviegloti nopūtās iesaistītie pētnieki, - „Skaidra lieta, ka DNS nevar saturēt nekādus saprātīgus vēstījumus ne no Dieva, ne no Vella, nedz no kaut kādiem Jupitera bomžiem!” Jo, ja jau tā nebūtu, tad visi mūsu evolūcijas priekšstati ddas pie Velna Vecmāmiņas!
Tomēr tālāk notika kas, pēc Eižena Stenlija vārdiem, „patiesi apbrīnojams.” Un proti, katru reizi, kad tika pētīti DNS nekodējošie rajoni, tie pilnībā atbilda Zifa likuma parametriem. Pēc tā sanāca, ka zinātnieku priekšā ir pilnvērtīgas valodas teksts.
Stenlijs izdara secinājumu: DNS nekodējošā daļa ietver sevī „strukturētu valodu, kas pašā kardinālākajā veidā atšķiras no gēnu kodējošās sistēmas.” (Science, Vol.266., 1320.lpp.)
Tātad, iespējams, DNS nekodējošā daļa satur kaut kādu vēstījumu.
Nākamais lingvistiskais tests. Šī drosmīgā ideja guva apstiprinājumu nākamajos lingvistiskajos pētījumos. Šo testu XX gs. 50.gados bija izstrādājis informatorikas teorētiķis Klods Šenons. Ar tā palīdzību var atšķirt īstas valodas tekstu no tekstiem, kas ir vienkārši haotiski burtu savirknējumi.
Kā iepriekš, nekādas jēgas nebija pielietojot šo metodi pret DNS kodējošo daļu. Tā nebija valoda. Toties nekodējošā daļa „uzrādīja apbrīnojamu daudzumu loģiskas daudzskaitlības – vēl viena pazīme tam, ka uz šīm noslēpumainajām lentām bija ierakstīts kas svarīgs.” (Science, Vol.266, 1320 lpp.)
Grems Henkoks 2005.gada jūnijā sazinājās ar Eiženu Stenliju un painteresējās, vai viņš joprojām pieslejas savai 1994.gadā izvirzītajai versijai? Atbilde: „Esiet droši, es neesmu mainījis savu viedokli un netaisos to mainīt arī turpmāk!”
Saites.
DNS saprātīguma teorija.
Dezoribonukleīnskabe.
Ģenētika un ģenētiķi.
