Eļļas
Augu, dzīvnieku vai minerālas izcelsmes, arī sintētisks produkts.
Izšķir:
- augu eļļas;
- ēteriskās eļļas;
- industriālās eļļas;
- minerāleļļas;
- sintētiskās eļļas.
Eļļas krāsa. Pigmentu un pildvielu suspensija pernicā.
Eļļas krāsas gatavošanai izmanto dabisko, pusdabisko (oksolu) vai kombinēto pernicu; neorganiskos pigmentus kas piešķir eļļas krāsai dekoratīvas īpašības un segtspēju; pildvielas (talku, kaolīnu, vizlu), kas uzlabo pārklājumu adhēziju, atmiņu un mehānisko izturību. Pievienotās virsmaktīvās vielas atvieglo pigmentu un pildvielu disperģēšanu plēves veidotājā (pernicā), kavē eļļas krāsas noslāņošanos uzglabājot; sikatīvi paātrina žūšanu. Plēves veidošanās ātrums un īpašības atkarīgas no eļļas krāsas sastāva, temperatūras, apgaismojuma u.c. apstākļiem. Istabas temperatūrā eļļas krāsa žūst 24-48 stundas, paaugstinātā temperatūrā (60-70oC) - 4-5 stundas. Žāvējot virs 100-150oC, gaišās eļļas krāsas dzeltē, kļūst tumšas. Rūpnieciski ražo biezberzto (pastveida) eļļas krāsu (11-33% pernicas) un lietošanai gatavo (šķidro) eļļas krāsu (23-38% pernicas).
Lieto celtniecībā metāla, koka, apmetuma krāsošanai, glezniecībā.
Eļļas laka. Augu eļļas un dabisko sveķu šķīdums organiskajos šķīdinātājos - lakbenzīnā, terpentīnā, benzolā, ksilolā. Atkarībā no eļļas daudzuma un 1 masas daļu sveķu izšķir lieso (0,5-1,5 masas daļu eļļas), vidēji trekno (1,6-2,5) un trekno (2,6-5,0) eļļas laku. Eļļas laka veido plēvi (žūst) istabas temperatūrā (liesā laka 10-12 st., treknā laka - 24 st. laikā) vai paaugstinātā temperatūrā (150-200oC). Plēves veidošanās ātrums un īpašības (atmiņa, mehāniskā un mitruma izturība) atkarīgas no sastāva un dažādu ārējo faktoru iedarbības. Eļļas laku iegūst paaugstinātā temperatūrā sajaucot sveķus - kolofoniju, kopālusm dzintaru, bitumus, ar rafinētu un polimerizētu eļļu - tungas eļļu, lineļļu, kaņepju, saulespuķu, kokvilnas eļļu, pievienojot sikatīvus, šķīdinātāju.
Eļļas laku lietometāla, koka, plastmasas pārklāšanai.
