Esperanto
"Cerošs" - latīņu val.
Visvairāk izplatītākā mākslīgā starptautiskā valoda.
To izveidojis poļu ārsts L.Zamenhofs (pseidonīms Doktoro Esperanto), kas 1887.gadā Varšavā izdeva pirmo esperanto mācību grāmatu.
Leksikā ietilpst galvenokārt romāņu (60%), ģermāņu (25%), slāvu (10%) cilmes vārdi. No Eiropas valodu vārdu saknēm, izmantojot afiksus, veidoti dažādas tematikas atvasinājumi. Esperanto gramatikā ir 16 likumi. Vārda uzsvars priekšpēdējā zilbē. Rakstībā lieto latīņu alfabētu ar diakritiskām zīmēm.
1908.gadā dibinātā Vispasaules esperanto asociācija apvieno vairāk kā 10 miljonus esperantistu no apmēram 100 valstīm. Esperanto iznāk ap 150 žurnālu un laikrakstu, oriģināla un tulkota literatūra.
Latvijā pirmā esperanto mācību grāmata izdota 1889.gadā, sastādītājs R.Libeks. Līdz 1940.gadam Latvijas esperantisti bija apvienojušies biedrībās - Rīgas, Zemgales, Latvijas biedrībā, izdots žurnāls "Riga stelo," "Proleta esperantisto," "Ondo de Daugava." Krievpadomju okupācijas laikā Latvijas esperantisti bija apvienoti Padomju esperanto asociācijas Latvijas nodaļā. Esperanto tulkoti daži J.Raiņa ("Mīla stiprāka par nāvi"), R.Blaumaņa, J.Poruka darbi, izdota neliela antoloģija "Latva poezio, 1945.-1966."
Saites.
Lingvistika un lingvisti.
