Fasilidass (1632.-1667.g.)
Radniecība. Tēvs - Sisnijoss (iepriekšējais ķēniņs).
Dēls - Jānis I (nākamais ķēniņš).
Biogrāfija. Valdīja no 1632.-1667.g., t.i. 35 gadus. Viens no dižākajiem abesīņu valdniekiem, viņa valdīšanas laiks bija pilnīgā pretstatā tēva neveiksmīgās valdīšanas laikam. Pēc tēva Sisnijosa neveiksmīgās sadarbības ar jezuītiem reliģijas laukā, 1632.gadā Sisnijoss atteicās no troņa par labu savam dēlam Fasilidasam 1632.gadā.
Jezuītu padzīšana. Fasilidass bija spēcīgs un reliģiozs valdnieks. Kā pirmo pēc nākšanas pie varas, tas uzreiz 1633.gadā izsūtīja jezuītus uz Fremonu. Katoļu priesteriem tika atņemta jebkāda vara, arī viņa tēvocim Sīlam Kristum (Se`ala Kristos), kas sadarbojās ar jezuītiem. 1634.gadā padzina tos no Etiopijas pavisam, slēdza baltajiem Etiopijas robežas - par to vienojās ar Suakimas un Masavas turku valdniekiem. Vienojās, ka tie nocirtīs galvu katram portugālim, kas ieradīsies Masavas ostā, un ķēniņš par katru no tām maksās zeltā. Likvidēja arī portugāļu apdzīvotās vietas.
Tas bija pēdējais nopietnais mēģinājums pievērst Etiopiju katolicismam un izraisīja Abesīnijas pašizolāciju. Daži portugāļi kā valsts pārstāvji tika uzturēti tikai ārpus valsts.
Gonderas padarīšana par galvaspilsētu. 1632.gadā neguss Fasilidass pārnesa (raksta arī, ka dibināja!) valsts galvaspilsētu uz Gonderu, tā pirmo reizi 900 gadu laikā kļuva par galveno valsts pilsētu. Tas bija viens no ķēniņa jaunās un piesardzīgās politikas elementiem. Gondara bija galvaspilsēta tā bija līdz pat 1886.gadam. Pilsētā uzcēla tā saucamo "Ķēniņa pilsētu" (Imperial Enclousure), kas bija labi plānots un nocietināts iekšējais rajons. Centrā atradās Fasilidasa pils, bija īpaša rezidence abunām (Abuna) un ečedžiem (Echeggi), daudz baznīcu. Fasilidass centās Gonderu padarīt arī par galveno valsts reliģisko centru, tiesa uzmanīgi.
Tomēr senā Aksūma vairāk vai mazāk tika atstāta novārtā, lai gan viņš uzcēla te veco Sv.Marijas Cionas baznīcu XVII gs. vidū, kurā atkal ar godu ievietoja Derības šķirstu no Tana ezera salas.
Ārpolitika. Fasilidasa laikā bija diplomātiski kontakti ar Mogolu valsti un Osmaņu impēriju, bet arī tādēļ, lai realizētu izolācijas politiku.
Savas valdīšanas laikā 10 reizes devās karagājienos pret galla ciltīm.
Reliģija. Fasilidas visiem spēkiem centās demonstrēt, ka valsts laicīgā un garīgā vara tagad ir vienota, arī vienā vietā - Gonderas Ķēniņu pilsētā tika uzbūvēti apartamenti Abuna un Echeggi. Kā nekā Fasilidass savas valdīšanas sākumā saskārās ar atlikušo katolisma paudēju šķeltniecisko darbību - piemēram, tēvoča Malke Krista (Malke`a Kristos), katoļu atbastītāja, vadītā sacelšanās Lastā.
Objekti.
Fasilidasa pils Gonderā. Atrodas "Ķēniņa pilsētas" pašā centrā. Tieši Fasilidasa pils ir vislabāk saglabājusies, tur var iekļūt un apskatīt. Tā sākta celt 1640.gadā, bet to pabeidza Fasilidasa dēls Jānis I. Tai ir Karaliskā piebūve 76 000 m2 platībā. Tā ir celta portugāļu arhitektūras stilā. Netālu no tās Fasilidass uzcēla mazāku pili.
Fasilidasa pirtis. 2 km ārā no Gonderas pilsētas atrodas peldvietas, klusa un patīkama vieta. Tajā noris viskrāšņākie Timkatas svētki Etiopijā. Tad to īpaši svētkiem piepilda ar ūdeni, bet pēcāk tajā notiek masveida ļaužu kristīšana.
Debre-Berhan-Selasijas baznīca. Celta XVII gs. To Fasilidass cēla īpaši Derības šķirsta glabāšanai, taču tas tā arī tur nekad nav atradies. Uzskata par skaistāko baznīcu Etiopijā. Līdz tai jāiet ap 2 km. Neliela, celta no skaldīta akmens. Sienas un griesti apgleznoti abesīniešu stilā (lielās izteiksmīgās acis). Uz griestiem eņģeļi ar milzīgām acīm. Gids diakons, labi runā angliski.
Vecā Sv.Marijas Cionas baznīca Aksūmā.
