Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Arheoloģiskie viltojumi - Šeptonmaletas "Či-Ro" amulets

1990.gadā, veicot aizsardzības izrakumus IV gadsimta kapsētā Šeptonmaletas (Shepton Mallet) pilsētā Somersetā, kāda apbedījuma piedevās negaidīti uzgāja kristiešu amuletu, kas vairākus gadus tika uzlūkots par agrāko kristietības liecību Lielbritānijā. Par "Či-Ro" dēvētais piekariņš, neskatoties uz šaubām par tā īstumu, kas zinātniekiem radās tūlīt pēc tā atrašanas, kļuva tik populārs, ka tā atdarinājumu publiski nēsāja pat Kenterberijas arhibīskaps. Sajūsma krasi noplaka 2008.gadā, kad Liverpūles universitātes Arheoloģijas zinātņu laboratorijas metālapstrādes speciālistu veiktā amuleta metāla izpēte pierādīja, ka tas izgatavots agrākais XIX gadsimtā.

Amuleta atrašanas vēsture īsumā ir sekojoša. 1990.gadā Birmingemas universitātes lauka arheoloģijas vienība veica izrakumus vietā, kur bija paredzēts būvēt lielu tirdzniecības centru. Senā romiešu ceļa malā arheologi atklāja romiešu-britu apmetni ar dzīvojamām ēkām, ražošanas celtnēm un infrastruktūru. Pie apmetnes atrada arī četras kapsētas. Tika uzskatīts, ka viena no tām, kurā apbedījumi bija guldīti austrumu – rietumu virzienā, piederējusi kristiešiem. Arheologu komandas dalībnieks, toreiz 28 gadus vecais Kventins Hatčinsons (Quentin Hutchinson), 15.jūlijā saņēma uzdevumu turpināt kolēģa iesākto kāda apbedījuma atsegšanu. “Es pamazām sāku tīrīt kapa pildījumu,” - Hačhinsons stāsta laikraksta Times portāla žurnālistam, “vienmēr var pateikt, vai zemes slānis ir traucēts ar vēlāku rakumu vai nav – uz to norāda atšķirības pildījuma krāsā un struktūrā. Šajā gadījumā augsne bija tīra, kompakta. Nešķita, ka apbedījums būtu jel kā traucēts. Izrakumu vadītājs to jau bija aplūkojis kopā ar mani.”

Nonākot līdz skeleta labajam augšstilbam, Hačhinsons tam blakus pamanīja kaut kādu melnu plankumu un krelles posmu. Noņemot atlikušo zemes kārtiņu, arheologs ieraudzīja priekšmetu, kuru izcēla laukā. Tas bija 45 mm garš un 39 mm plats sudraba krusts, ko veidoja apaļa plāksnīte ar pielodētām sudraba dubultkrellēm krusta zaru vietā. Uz plāksnītes caurumiņu tehnikā bija iestrādāta kristietībā populārā grieķu burtu “X” un “P” abreviatūra, kas atveido pirmos divus burtus no Kristus vārda. Sajūsmā par atradumu, Hatčinsons devās pie izrakumu vadītāja Pītera Līča (Peter Leach), kurš paziņoja, ka vēl nekas tamlīdzīgs Britu salās nav atrasts.

Drīz vien atradums iemantoja plašu popularitāti. Šeptonmaletas pilsēta ieguva Lielbritānijas agrīnās kristietības centra slavu, amuleta vārdā tika nosaukta viena pilsētas iela un teātris, bet Hatčinsons divus mēnešus vēlāk devās ceļojumā uz ārzemēm. Viņam atgriežoties viss bija izmainījies. Līčs uzaicināja Hatčinsonu pie sevis un uzdeva tiešu jautājumu – vai viņš pats neesot šo priekšmetu ielicis apbedījumā? Britu muzeja speciālisti esot lūguši pārliecināties par Hatčinsona profesionālo kvalifikāciju, jo priekšmets visdrīzāk esot moderns viltojums. Hatčinsons noliedza, ka būtu iesaistīts jel kādā mistifikācijā un stingri palika pie savas atraduma versijas.

Šaubu ēnas pavadīts, Hatčinsons 1991.gadā aizgāja no Birmingemas universitātes, bet amulets oficiāli tika uzskatīts par īstu līdz pat 2008.gada septembra vidū publicētajiem sudraba sastāva analīzes rezultātiem. Analīzes veiktas, izmantojot induktīvi saistītas plazmas atomu emisijas spektroskopiju, kas ļauj noteikt sakausējuma metālu sastāvu un proporcijas. Analīzēm no amuleta tika paņemti divi paraugi. To izpēte pierādīja, ka sudraba sastāvs atbilst nevis romiešu laikmeta, bet XIX gs. priekšmetiem. Kā arī, atklājās, ka sudrabs amuleta aplim ar burtiem un krusta zarus veidojošām krellēm nācis no dažādām vietām (raktuvēm).

Lai arī 1990.g. izrakumu vadītājs Līčs uzsver, ka “toreiz nebija iemeslu šaubīties par atraduma īstumu,” paliek neatbildēti jautājumi par Hatčinsona rīcības atbilstību viņa kvalifikācijai. Atraduma laikā viņš jau četrus gadus bija nostrādājis universitātes arheologu lauka vienībā. Tātad arheologam bija salīdzinoši pietiekoša izrakumu prakse, lai zinātu un ņemtu vērā vienu no senlietu atsegšanas pamatnoteikumiem – neko būtisku neizņemt no laukuma pirms tas nav fiksēts ar fotoaparātu vai mākslinieka zīmuli savā sākotnējā atrašanās vietā (in situ). Atkāpe no šie noteikumiem pieļaujama tikai steidzamu ārkārtas lielmēroga izrakumu gadījumā, kad darbiem ir nelabvēlīgi apstākļi un atvēlēts ļoti īss laika sprīdis vai arheoloģiskās apzināšanas darbu minitranšejās – šurfos, kad jau pašā izrakumu uzstādījumā nav paredzēta lielāku laukumu atsegšana.

Amuleta atrašanas brīdī nebija nekādi saprotami iemesli, kāpēc lai Hatčinsons rīkotos tā, it kā izrakumos piedalītos pirmo reizi un vēl nekā nezinātu par lauka darbu praksi. Tāpēc viņa apgalvojumus par blīvo, netraucēto zemes kārtu, kuru viņš noņēmis, pirms nonācis pie amuleta varētu arī uzskatīt par apšaubāmiem.

Stefans Minits (Stephen Minnitt), Somersetas muzeja izpilddirektors izteicis aicinājumu iespējamam amuleta viltotājam pieteikties un tādējādi atrisināt radušos mīklu. Viņš arī uzskata, ka viltojuma autori varētu būt saistīti ar protestētājiem, kas 1990.gadā aktīvi iestājās pret paredzētajiem būvdarbiem arheoloģisko izrakumu vietā. Līdz šim, cik zināms, neviens atbildību par krāpšanos gan vēl nav uzņēmies. 

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.