Kāzas, laulības
Tradīcija neļaut līgavainim ieraudzīt līgavu nāk no senatnes, kad laulības līgumu slēdza vecāki pēc saviem apsvērumiem. Jaunais vīrs ieraudzīja līgavu tikai pie altāra, kad tā atsedza plīvuru - viņam vairs nebija laika pārdomāt.
Vēsture. Laulības ceremonija radusies pirmatnējos laikos. jau senatnē, nezinādami daudzas dabas parādības, tostarp sieviešu grūtniecības iemeslus, pirmatnējie cilvēki lūdza labos garus veicināt bērna dzimšanu, bet ļaunos garus centās aizdzīt no līgavaiņa un līgavas ar troksni, uguni, dūmiem, ūdeni.
Senajā Romā laulības ceremonijas laikā līgavai un līgavainim pirkstā uzmauca gredzenus, kas nozīmēja, ka sieva piesaistīta pie vīra.
Vēlāk šo ceremoniju pārņēma kristīgā baznīca un tikai nedaudz izmainīja: dedzina sveces (uguns), apkvēpina jauno pāri ar vīraka dūmiem, skaita īpašas lūgšanas utt.
Medusmēnesis. Šī tradīcija nāk no 4000 gadu senās Babilonijas tradīcijas. Pēc kāzām jaunais pāris vienu mēnesi dzīvojis atsevišķi un netraucēti, bet jaunās sievas tēvs mīlniekus apgādājis ar brangiem medalus krājumiem.
Laulība kristietībā. Klasiskajā kristietībā - katoļiem un pareizticīgajiem, laulība ir viens no kristietības sakramentiem. Laulība kā sakraments kristietībā ieviesās samērā vēlu: katoļi kā sakramentu to oficiāli atzina tikai XII gs. beigās, bet galīgi tas nostiprinājas XIV gs. Kristīgā baznīca pasludināja par Dieva iestādījumu tādu ģimeni, kurā nedalīti valda vūirs, bet sieva ir viņa beztiesīgs, padevīgs īpašums. Šāda veida ģimene izveidojās tad, kad lielākās bagātības sāka koncentrēties vīriešu rokās un radās vahadzība atstāt šīs bagātības kā mantojumu šā un neviena cita vīrieša bērniem.
Luterānisms un laulība. Luterānisms (atšķirībā no katolisma un pareizticības) neuzskata par sakramentu laulību. Tāpat kā protestantisms vispār, pieļauj šķiršanos un otrreizēju laulību.
Iespēja sievietei izvēlēties vīru no brīvas gribas ir nesena.
Līgavas kleita. Tradicionāli līgava kāzās vilka tautastērpu, bet viduslaikos - savu labāko kleitu.
Tradīcija mainījās 1840.gadā, kad britu karaliene Viktorija savās kāzās ar princi Albertu lika skroderim izdomāt ko neparastu - baltā kleita izskatījās tik satriecoši, ka kļuva par tradīciju.
Saites.
Poliandrija.
Poligāmija.
