Kāzas, laulības
Tradīcija neļaut līgavainim ieraudzīt līgavu nāk no senatnes, kad laulības līgumu slēdza vecāki pēc saviem apsvērumiem. Jaunais vīrs ieraudzīja līgavu tikai pie altāra, kad tā atsedza plīvuru - viņam vairs nebija laika pārdomāt.
Medusmēnesis. Šī tradīcija nāk no 4000 gadu senās Babilonijas tradīcijas. Pēc kāzām jaunais pāris vienu mēnesi dzīvojis atsevišķi un netraucēti, bet jaunās sievas tēvs mīlniekus apgādājis ar brangiem medalus krājumiem.
Klasiskajā kristietībā - katoļiem un pareizticīgajiem, laulība ir viens no kristietības sakramentiem.
Luterānisms un laulība. Luterānisms (atšķirībā no katolisma un pareizticības) neuzskata par sakramentu laulību. Tāpat kā protestantisms vispār, pieļauj šķiršanos un otrreizēju laulību.
Iespēja sievietei izvēlēties vīru no brīvas gribas ir nesena.
Līgavas kleita. Tradicionāli līgava kāzās vilka tautastērpu, bet viduslaikos - savu labāko kleitu.
Tradīcija mainījās 1840.gadā, kad britu karaliene Viktorija savās kāzās ar princi Albertu lika skroderim izdomāt ko neparastu - baltā kleita izskatījās tik satriecoši, ka kļuva par tradīciju.
Saites.
Poliandrija.
Poligāmija.
