Ķelne
- Detaļas
- Publicēts 11 Aprīlis 2015
- Skatīts: 2251
Vācijas pilsēta pie Reinas.
Tūristam. No lidostas līdz pilsētas centram ar vilcienu var aizbraukt nieka 14 minūtēs.
Vēsture. 451.gadā Atillas Gallijas karagājiena sākumā Ķelne nonāca huņņu varā (laikam bez cīņas?).
1273.-1794.gados Ķelnes kūrfirstu rezidence atradās Bonnā.
XIII gs. Ķelnē pilsoņus par ķecerību tiesāja laicīga tiesa, kas visbiežāk apsūdzētiem piesprieda sadedzināšanu uz sārta.
1486.gadā Ķelnes universitātes profesoru dominikāņu mūku Heinriha Krāmera un Jakoba Šprengera uzrakstīta inkvizīcijas rokasgrāmata "Raganu veseris," kas pavēra ceļu raganu vajāšanas trakumam Eiropā.
Laikā no 1917.-1933.gadam Ķelnes birģermeistars bija nākamais VFR pirmais kanclers Konrāds Adenauers.
Stipri cietusi no bumbošanas II Pasaules kara beigās.
Pēc sagraušanas Ķelnes centrs lielākoties vairs nav atjaunots savā vēsturiskajā izskatā.
Aplūkojamie objekti.
Ķelnes doms. Var uzkāpt augšā pa šaurām vītņveida kāpnēm, kuru sienas visas norakstītas ar autogrāfiem. Skatu laukumā augšā ir nožogojums pret pašnāvniekiem.
Hoencollerna dzelzceļa tilts. Nokarināts ar piekaramajām atslēgām. Kopš 2008.gada atslēgu skaits pieaudzis vairāk par 40 000. Vairāk to ir labajā pusē, kur jau sākts karināt pie papildus ķēdēm un stieplēm.
Ķelnes ZOO.
Skulptūru parks.
Ķelnes arhīvs.
Muzeji.
Ķelnes Romiešu-ģermāņu muzejs. Daudzi no eksponātiem vēlreiz atrasti pēc II Pasaules kara drupu novākšanas. Pamatekspozīcija norāda uz Ķelnes romiešu saknēm. Kaligulas galva ar nodauzītu degunu.
Ķelnes centrālā mošeja. Atklāta 2018.gadā un ir lielākā Vācijā. Tās atklāšana izraisīja protestus, jo notika politiska saspīlējuma laikā ar Turciju, turklāt tās atklāšanā piedalījās Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Tagad (2021.g.) Ķelnē ir jau 35 mošejas un tām jau atļauts skaļi ar saucieniem aicināt ticīgos musulmaņus uz lūgšanu.
Saites.
Vācija.
