Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kosmoss

Termins, ar kuru saprot Visumu un pasauli kopumā kā vienotu veselu, kā kustošas matērijas kopumu, kura sastāvā ietilpst arī mūsu Zeme, Saules sistēma un visas galaktikas. Šodien, aktīvas kosmosa apgušanas laikmetā, šo terminu piemēro nelielas Visuma daļas apzīmēšanai - tās daļas, kas atrodas tiešā un aizsniedzamā tuvumā no mūsu planētas.

Nosacīti tiek uzskatīts, ka Zemes atmosfēras un kosmosa robeža ir 100 km virs jūras līmeņa - tā sauktā Kārmāna līnija.

Kosmosa izpēte. Lai gan antīkajos rakstu avotos ir šādas tādas liecības ("Mīts par Etanu," Ēnoha grāmatas u.c.) par cilvēka nonākšanu kosmosā, tomēr nopietni pierādījumi tam nav gūti un šīs ziņas palikušas alternatīvo vēsturnieku līmenī.
Pirmā reālā kosmosa izpēte un iekarošana sākās ar raķešbūves attīstību. 1944.gadā vācu zinātnieki bija izstrādājuši pirmo vadāmo tālās distances ballistisko raķeti V2. Tā tika radīta kā atriebības ierocis un bija arī pirmā cilvēka radītā raķete, kas sasniedza kosmosu jeb pārvarēja tā saucamo Kārmāna līniju.
Iespējams, ka cilvēks kosmosā pabijis jau savas senvēstures laikā (šumeru eposi, senžīdu bībeles stāsti, senindiešu eposi u.c.) tomēr pirmā vēsturiski droši fiksētā cilvēku radītās civilizācijas ielaušanās kosmosā, sasniedzot 100 km augstumu, notika 1944.gada 8.septembrī, kad II Pasaules kara laikā Vācija izšāva raķeti Fau-2 uz Parīzi. Nākamajā dienā vācieši sāka apšaudīt Londonu, uz kuru kara laikā tika izšautas 1358 šādas raķetes, kas nogalēja ap 2700 cilvēku.
Pēc tam kosmosā sūtīja dzīvniekus - pirmās bija amerikāņu sūtītās augļu mušiņas 1947.gadā.
Pirmais kosmosā nonākušais primāts bija amerikāņu sūtītais pērtiķis Alberts II 1949.gada 14.jūnijā, kas gan atgriežoties gāja bojā.
Pateicoties tieši Koroļovam, krievi pārsteidza un apsteidza amerikāņus un 1957.gada 4.oktobrī ievadīja orbītā ap Zemi Sputnik-1. 
1960.gada augustā ar kuģi Sputņik-5 pirmo reizi atgriezās dzīvi dažādi dzīvnieki, to starpā divi suņi - Belka un Strelka. Šī lidojuma panākumi pārliecināja krievu raķešbūves tēvu Sergeju Koroļovu, ka iespējams kosmosā sūtīta arī cilvēku.
1961.gada 12.aprīlī krievi atkārtoti apsteidza amerikāņus nosūtot kosmosā pirmo cilvēki - Juriju Gagarinu. Pēc īsa briža - tā paša gada 5.maijā, amerikāņi nosūtīja kosmosā pirmo savējo - Alanu Šepardu.
Sacensības dēļ kosmiskās misijas tika gatavotas steigā, tādēļ 1967.gadā daudzas cieta neveiksmi - amerikāņi zaudēja 3, bet krievi vienu kosmonautu (V.Komorovs).
1969.gada 20.jūlijā amerikāņu ekspedīcija "Apolons-11" nogādāja pirmos cilvēkus uz Mēness - Nīlu Ārmstrongu, Maiklu Kolinsu un Bazu Oldrinu. Pēc šī amerikāņu sasnieguma kosmiskā sacensība pamazām sāka norimt un abas lielvalstis pat sāka kopējus sadarbības projektus.
Pēdējo gadu laikā miljardieris un izgudrotājš Īlons Masks kaļ plānus par Marsa kolonizēšanu.

Saites.
Visums.
Galaktikas.