Kristofors, svētais
- Detaļas
- 4104 skatījumi
Kristiešu svētais, tēlots kā milzis ar lielu rungu rokā, brienot pāri upei ar Jēzus bērniņu uz pleca, analogs Rīgas Lielajam Kristapam.
Saskaņā ar kristīgo mitoloģiju Kristofors miris mocekļa nāvē ap 250.gadu Līķijā (Mazāzija) imperatora Dēcija (249.-251.g.) valdīšanas laikā. Imperators pirms nāves esot mēģinājis piespiest viņu atteikties no Kristus un upurēt romiešu dieviem. Kristofors atteicies un tad pēc imperatora gribas moceklis ievietots nokaitētā vara kastē. Tomēr Kristofors izdzīvojis - saniknotais imperators licis tam nocirst galvu.
Sv.Kristofora ikonogrāfija. Interesanta ir grieķu Sv.Kristofora attēlošanas tradīcija, kad tas nereti svētbildēs tiek attēlots kā teriantrops – ar cilvēka ķermeni, bet suņa vai šakāļa galvu (Ripinsky-Naxon, „The Nature of Shamanism,” 2.-3.lpp.) Reliģiju pētnieki apgalvo, ka tā izpaužas totēmisma mantojums kristietībā. Tas liek domāt, ka Sv.Kristofora gadījumā runa iet nevis par reālu vēsturisku personu, bet gan šamaniska tipa vīziju, kas atstājusi paliekošu nospiedumu kristīgajā mitoloģijā.
Iespējams, šajā gadījumā redzama senēģiptiešu mitoloģijas ietekme, jo tie savu Anubisu attēloja kā cilvēku ar šakāļa galvu.
Valensijā (Spānija) mamuta zobs ilgu laiku tika uzdots par Sv.Kristofora pīšļiem.
Saites.
Kristiešu svētie.
Šamanisms.
