Lūka (?-84.g.), svētais
Grieķiski - Λουκᾶς, Loukás.
Ārsts, vēsturnieks un viens no triju sinoptisko evaņģēliju autoriem.
Dzīvesgājums. Dzimis Antiohijā.
Pseidoapustuļa Pāvila māceklis. Pierakstīja Pāvila sludināto evaņģēliju, tādējādi kļūdams par Lūkas evaņģēlija autoru. Rakstīja ceļojuma laikā.
Miris 84.gadā pie Beotijas (Grieķija).
Panagijas Sumelas brīnumdarītāja svētbilde. To V gs. Ziganas alā uzgāja mūki Vārava un Safronijs. Saskaņā ar senu baznīcas nostāstu, to esot uzgleznojis apustulis un evaņģēlists Lūka vēl Sv.Marijai vēl dzīvai esot. Kādu laiku glezna glabāta Atēnās, bet tad laikā, kad Bizantijā cīnījās pret ikonu gleznošanu, tā tika noslēpta Zigana alā. Kad bildi atrada, tad 412.gadā pēc mūka Vāravas tantes Marijas gribas tika uzcelts klinšu klosteris. XIX gs., sākoties grieķu-turku vardarbībai, ikona izvesta uz Grieķiju. Sākotnēji atradusies muzejā, bet tad nodota glabāšanai Sv.Dievmātes katedrālē Kalambakā - ciemā Meteoras klinšu pakājē. Katru gadu 15.augustā te atzīmē Panagijas Sumelas ikonas dienu.
Darbi.
Lūkas evaņģēlijs.
Apustuļu darbi.
Saites.
Lūkas evaņģēlijs.
Apustuļu darbi.
