Narodņicisms, narodņiki
Revolucionāra kustība Krievijā XX gs. sākumā.
Ķeizars Aleksandrs II tika nogalināts krievu marksistisko kaujinieku narodovoļcu uzbrukumā 1881.gadā.
Apvienojoties narodņiku pulciņiem, 1901.gadā izveidojās Eseru partija.
Žurnāls "Biloje." "Былoe." Vēsturisks žurnāls, iznāca neregulāri 1900.-1925.gados Parīzē, Londonā, Pēterpilī (no 1917.g.). Publicēja materiālus galvenokārt par revolucionāro kustību XIX gs. 60.-80.gados, idealizējot narodņiku taktiku un politiskos uzskatus. Pēc Oktobra apvērsuma žurnāls lielu daļu materiālu veltīja XX gs. sākuma revolucionārajiem notikumiem.
Narodņiki un ekonomika. Pēc dzimtbūtniecības reformas 1861.gadā ekonomikas zinātne atspoguļoja pretrunas starp kapitālistisko attīstību un dzimtbūtniecības paliekām. XIX gs. pēdējā trešdaļā Krievijā plaši izlatījās narodņicisma ekonomiskās idejas. Par galveno sabiedrības spēku narodņiki uzlūkoja zemniekus, bet lauku kopienās un pilsētas arteļos saskatīja sociālisma iedīgļus. Atkarībā no 70.gadu revolucionārā narodņicisma, kas atspoguļoja zemniecības cīņu pret feodālās ekspluatācijas paliekām, 80.-90.gadu narodņiki pauda sīkburžuāziskus uzskatus.
Pazīstami narodņiki.
Vasīlijs Bogučarskis (1861.-1915.g.).
Pētījumi. Narodņiku organizāciju vēsturi pētījis narodņiks V.Bogučarskis. Revolucionāros narodņikus kļūdaini pielīdzināja slavofīliem.
Saites.
Krievijas impērija.
