Aliens

Jēzus hitons

Romiešu saukts par tuniku.
Kristiešu relikvija, kas saistīta ar Jēzu.

Hitons ir plats un brīvi krītošs linu vai vilnas krekls ar garām piedurknēm, reizēm garāks par celi. Jēzus dzīves un darbības laikā hitons bija uz pusēm pārlocīts auduma gabals, kas tika sašūts malās. Augšpusē tika brīvas atstātas atveres galvai un rokām. Parasti hitoni bija melnā, brūnā vai dzeltenā krāsā, ap vidu tos sajoza ar jostu.

Vēsture. "Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā." /Jāņa ev., 20:6.-7./ Šo galvas autu, sauktu par sidaru (sidarium - latīņu val.) evaņģēlists Jānis evaņģēlijā min tikai divas reizes: pirmo reizi, kad runa iet par Lāzara augšāmcelšanos, bet otro - ieraudzītu Kristus kapā.
Saskaņā ar žīdu tradīciju, ja cilvēks bija miris vardarbīgā nāvē un viņa seja bija saviebta pirmsnāves sāpēc, tad ar sidaru apklāja galvu. Tā arī tuvinieki mazāk cieta, to neredzot. Bez tam, ar sidaru parasti slaucīja arī asinis - šāda tradīcija pastāv arī mūsdienās. Droši vien ar šo lakatu apklāja Jēzus seju. Jau pēc tā nāves, gaidot kamēr Poncijs Pilāts atļaus savākt mirušā ķermeni, Arimatejas Jāzeps un nikodīms apklāja Jēzus seju ar auduma gabalu. Jau zārkā esot, sudaru noņēma no sejas, bet ķemeni ievīstīja līķautā.
Jēzus hitons patlaban tiek glabāts vecākajā Vācijas pilsētā - Trīrā. Kādu laiku pilsēta tādēļ pat tika dēvēta par Rietumeiropas "svētāko pilsētu." Pēc Romas impērijas sadalīšanās Rietumromā un Austrumromā pilsēta vairākas desmitgades bija Rietumromas galvaspilsēta. Trīru apmeklēja arī Konstantīna I Lielā māte Helēna. Jēzus hitons bijusi viena no relikvijām, ko svētceļojuma laikā 326.gadā pa Palestīnu bija "uzgājusi" Helēna. Saskaņā ar Helēnas pavēli hitonu nogādāja Trīrā.
326.gadā Konstantīns I Lielais lika uzsākt baznīcas būvi Trīrā par dodu Dievmātei, kur sākumā ievietoja arī Jēzus hitonu. Tāpat arī imperators blakus biskapa baznīcai pavēlēja uzbūvēt lielisku svētnīcu - tai vietā, kur agrāk atradusies māja, kurā dzīvojusi Helēna. Daļa viņas pīšļu joprojām tiek glabāta Trīras Sv.Pētera katedrāles kriptā.
Lai paglābtu relikviju karu laikā, to pastāvīgi slēpa dažādās slepenās vietās.
1196.gadā to iemūrēja altārī, kur tas atradās vairākus gadsimtus.
Domājams, ap 1512.gadu relikviju atkal atrada un nodemonstrēja draudzei. Tas bija saistīts ar to, ka Trīrā svētceļojumā ieradās Sv.Romas imperators maksimiliāns. Tieši pēc viņa lūguma hitonu izstādīja publiskai apskatei.
Vēlāk hitonu publiski izstādīja 1891., 1933 un 1959.gados - tādi datumi nosaukti baznīcas dokumentos. Saskaņā ar baznīcas kalpotāju sniegto informāciju 1810.gadā hitona priekšā lūdzās 200 000 svētceļnieku, 1844.gadā lūdzās vairāk kā miljons, bet 1933.gadā - ap 2 miljoniem.
Pēc tam, kad 1960.-1975.gados  baznīcā veica plašus restaurācijas darbus, hitona glabāšanai uzbūvēja īpašu kapelu. Tajā aiz restota stikla karājas zelta krusts, zem kura ir stikla šķirsts, kurā ievietoti vēl divi šķirsti - zelta un sudraba. Aiz bieza ložu necauršaujama stikla noklāts arī pats Jēzus hitons.
Hitonu demonstrēja arī 1996.gadā, bet visai neilgu laiku.

Pētījumi. Pierādīt relikvijas autentiskumu prakstiski pierādīt nav iespējams.
Pētnieki uzskata, ka audums austs I gs. no lina vai vilnas (???), ir brūnā krāsā un tam nav šuves (?). Tas cauršūts ar zelta diegiem no Ķīnas. Tāpat tika noskaidrots, ka hitons satur ziedputekšņus - apmēram tādus pat kā Turīna slīķauts.
UNESCO pasludināja Jēzus hitonu par vispasaules kultūras mantojumu.