Aliens

Badāras kapulauks

El Badari.
Šahtu/bedru kapulauki no Senās Ēģiptes vēlā neolīta un Pirmsdinastiskā perioda.

Atklāšana un izpēte. 1920.gados tos kopā ar Mostagedas kapulaukiem atklāja britu arheologu ekspedīcija.
Pirmos izrakumus laikā starp 1922. un 1931.gadiem veica Gajs Brantons (Guy Brunton) un Ģertrūde Katone-Tompsone (Gertrude Caton-Thompson).
Datēts ar 4500.-3100.g.pmē. 
Kapulauku nosaukums kalpoja par nosaukumu senākajai Senās Ēģiptes kultūras attīstības fāzei un vienam no diviem Senās Ēģiptes pirmsdinastiskās vēstures periodiem - Badāras periodam.

Atradumi. 
Linu audumi ar konservējošām vielām liecina par mumifikācijas esamību jau pirmsdinastiskajā periodā.

Badāras urbis. Uziets vairāk nekā pirms 100 gadiem Badāras kapenēs, tika glabāts Kembridžas universitātes Arheoloģijas un antropoloģijas muzejā, kataloģizēts ar numuru 1924.948A un anotēts kā “neliels, ar ādas siksniņu aptīts vara īlens.” Necilais priekšmeta apraksts ilgi nepievērsa pētnieku uzmanību un tas, tuvāk neizpētīts, palika guļam muzeja krātuves plauktā. Ņūkāslas universitātes un Vīnes Mākslas akadēmijas zinātnieki atkārtoti izpētīja to 2026.gadā.
Pētījuma ietvaros “īlens” tika aplūkots lielā palielinājumā un zinātnieki ieraudzīja, ka uz tā virsmas ir saskatāmas ar rotējošas urbšanas procesu saistāmas nodiluma pēdas: izteikts šķērsenisks rievojums (striācijas), noapaļotas šķautņu malas un neliels darba gala izliekums. Savukārt ap “īlenu” aptīto ādas siksniņu fragmenti pēc pētnieku domām ir paliekas no tā sauktā loka urbja spēka piedziņas mehānisma. Tas sastāvēja no saliekta, ar auklām vai siksnām nospriegota koka, kuru virzot uz priekšu un atpakaļ, notika urbšana ar siksnās perpendikulāri iestiprinātu urbi, kas bija ievietots no koka vai cita materiāla izgatavotā turētājā jeb sēžā. Mehānisms ir tāds pats, kādu pirmsmetālu sabiedrībās līdz pat nesenai pagātnei nereti izmantoja uguns iegūšanai. Tikai urbja vietā tajā tiek izmantots koka sprungulis, kas, rotējot, rada berzi otrā koka gabalā, to sakarsējot līdz temperatūrai, kas var aizdedzināt sausu zāli vai tamlīdzīgu viegli uzliesmojošu vielu.
Savukārt, analizējot Badāras urbja metāla sastāvu ar rentgenstaru fluorescences metodi, izdevās noskaidrot, ka tas izgatavots no vara, arsēna un niķeļa sakausējuma ar nelieku sudraba un alvas piejaukumu. Šāds metālu sajaukums ļauj iegūt būtiski cietāku un izturīgāku, tātad urbšanai daudz piemērotāju materiālu nekā varš. Pētnieki norāda, ka sakausējuma sastāvs liek domāt vai nu par pagaidām nezināmiem specifiskiem rūdas avotiem (t.i. dabīgi sajauktas minēto metālu rūdu iegulas) Sahāras tuksneša austrumu daļā (Austrumu tuksnesis Nīlas labajā krastā) vai arī jau samērā augsti attīstītu metalurģiju ar tāliem maiņas sakariem vajadzīgo rūdu sagādāšanai.

Saites.
Badāras periods (4500.-3100.g.pmē.).
Ēģipte.