Aliens

Švedagona stūpa

Mjanmas bijušjā galvaspilsētā Jangonā esoša 98 m augsta stūpa, vairākkārt pārbūvēta.

Vēsture. Ap 2500 gadu veca, kad pirmie to uzcēla vissenākie Irivadas ielejas iedzīvotāji – moni.
Leģenda vēsta, ka Švedagona paugurs ticis uzlūkots par svētu jau ilgi pirms pagodas būvniecības, jo uz tā tika glabātas iepriekšējā Budas relikvijas – apģērba driskas, ceļaspieķis un kausiņš.
Kad bija pagājuši gaidītie 5000 gadu, Mjanmas valdnieks Okalapa sāka gaidit jaunu Budas parādīšanos. Pēc gadiem tas arī notika, un Buda parādījies ķēniņam Okalapam tai pašā vetā, kur tagad atrodas Švedagons. Tā šī vieta tapa svēta. Fiziski gan Buda nekad Birmas teritorijā nav bijis.
Stūpas pārbūves notikušas XIV-XVIII gs.
Vēsturnieki apgalvojot, ka Švedagona stūpa nav tapusi agrāk kā pirms 1500 gadiem.

Apraksts. Galvenās stūpas iekšienē glabājoties pēdējā Budas 8 mati, kā arī vēl triju iepriekšējo Budu reikvijas.
Terase, uz kuras stāv 100 m augstā stūpa ar 433 m apkārtmēru, izklāta ar balta marmora plāksnēm. Pati stūpa atrodas u astoņstūra pamatiem. Astoņstūra katrā stūrī ir 8 mazas stūpiņas – tātad kopā pavisam 64.
Zelta kopējais daudzums uz stūpas pārsniedz 50 tonnas. No ārpuses tā segta ar 8688 zelta plāksnēm, katra no tām maksā ap 1000 DEM. Stūpas virsotne izrotāta ar 5448 dimantiem un 2317 citiem dārgakmeņiem (rubīniem, safīriem un topāziem). Kādu rubīnu kā sārtu uguntiņu prožektorā var samanīt no 100 m attāluma. Pašā stūpas galā atrodas zelta lode 25 cm diametrā un uz tās gigantisks 76 karātu smaragds, ko apstaro pirmie un pēdējie saules stari.
Tempļa kompleksā varot atrast sfinksām līdzīgus tēlus. Tāpat Švedagona pagodā atēlota arī mūsu Saules sistēma un Visums. Šeit notiek dievkalpojumi par godu Saulei, tai atbilst svētdiena un dievišķais putns Garuda. Ir īpaša vieta, kura veltīta Mēnesim – ar to sasaucas pirmdiena un tīģeris. Katrai planētai ir sava diena un dzīvnieks. Švedagonā katrai planētai ir sava godināšanas vieta.

• Marss – otrdiena, lauva
• Venēra – piektdiena, jūrascūciņa
• Jupiters – ceturtdiena, žurka
• Saturns – sestdiena, mitoloģisks reptilis – naga.
• Merkūrs – trešdiena, zīlonis.

Tāpt šeit atrodas vietas, kurās godināt nezināmas planētas, nedēļas dienas un no Meru kalna debesu laukiem atnākušos Sakku ķēniņus. Tā kā visi mjanmieši jau no dzimšanas saistīti ar nedēļas dienām un planētām, tad katrs ticīgais var lūgties tikai noteiktā vietā, piemēram, otrdienā dzimušais – Marsa godināšanas vietā.
Tempļa pakājē esot apbedīts slavenākais latviešu budists – Kārlis Tenisons, kurš miris 1962.gadā, dēvēts arī par Baskāji Tenisonu. Birmieši esot viņam un baltvācietim Frīdriham Lustigam no Narvas pat iekārtojuši nelielu klosteri.
Vairākas Švedagona daļas tiek uzskatītas kā brīnumdarītājas. Tajās ticīgie lūdzas īpaši centīgi, izlūdzas sev labumus tagadējā un nākamajās dzīvēs. Bieži var vērot skatu, ka birmieši tur virs galvas akmeni un murmina: „Lai paliek akmens šis bez svara, ja izpildīsies mana vēlēšanās.” Te ir arī virs zemes piepacelta platforma, uz kuras kāju spert var tikai vīrieši – te arī notiek brīnumi.
Tādējādi Švedagonā, un arī daudzās citās Mjanmas pagodās, notiek brīnumi, kas tiek piedēvēti Visuma Garam.
Vakarā līdz ar krēslas iestāšanos uz platformas iznāk slaucītāji – tie ir atiecīgās dienas vārda dienas gaviļnieki. Švedagona slaucīšana uztverama kā pagodinošs pienākums.

Saites.
Jangona.
Budisms un budisti.