Aliens

Dagestāna

Krievijas impērijas okupēts apgabals Ziemeļkaukāzā.

Galvaspilsēta - Mahačkala.
Platība - 50 300 kvkm.
Administratīvais iedalījums - 39 rajoni, 8 pilsētas, 14 pilsētciemi.

Ģeogrāfija. Atrodas Ziemeļkaukāza austreņu daļā, Kaspijas jūras ZR piekrastē, jūras robeža 530 km.
Pēc virsas uzbūves Dagestānas teritoriju iedala 4 daļās: zemienes (Terekas-Kumas, Terekas-Sulakas, Piejūras), priekskalnes (saposmotas ar plašām ielejām), iekškalnu rajons (plaši plato un šauras monoklinālas grēdas augstumā līdz 2500 m), augstkalnu rajons (Galvenā kaukāza un Sānu grēdas).
Reljefs ziemeļu daļā līdzens - Piekaspijas zemienes DR daļa līdz 28 m vjl., Nogaju stepe. 56% aizņem kalnu grēdas - Sānu un Galvenā Kaukāza jeb Ūdensšķirtnes grēda, augstums 3000-4000 m. Uz Dagestānas un Azerbaidžānas robežas augstākā virsotne Bazardizi (4466 m). Dziļas aizas un kanjoni - Sulakas kanjona dziļums līdz 1800 m.
Ledāju platība ap 75 kvkm.

Iedzīvotāji. 1 670 000 iedz.. 1981.g.
Dagestānā dzīvo vairāk kā 30 tautu un etnisko grupu, kas runā 29 valodās un ap 70 dialektos.
Iedzīvotāji (1970.g.) - avāri (25,7%), dargani (15,2%), kumiki (12,4%), lezgīni (11,6%), krievi (11,6%), laki (5%), tabasarani (4,4%), nogajieši (1,1%), rutuli (0.9%), aguli (0,7%), cahuri (0,3%, augstkalnu daļas dienvidos) u.c. Tati???
Lielākās pilsētas - Mahačkala (269 000 iedz. 1981.g.), Derbenta (73 000 iedz.), Hasavjurta (69 000 iedz.).

Vēsture. Senākie cilvēki Dagestānas teritorijā dzīvojuši jau agrajā paleolītā. Atrasti neandertāliešu Ašēlas kultūras arheoloģiskie pieminekļi.
I g.tk.pmē. beigās Aizkaukāza austreņu daļā, tātad arī Dagestānas teritorijā, izveidojās Kaukāza Albānija.
VI-X gs. Dagestānā izveidojās feodālās attiecības.
No VII gs. 2.puses iebruka arābi, kas izplatīja islāmu.
XI gs. lielu daļu dagestānas teritorijas sagrāba seldžuki.
XIII gs. 20.gados Dagestānu iekaroja mongoļi.
XIV gs. Dagestānā iebruka Uzbeka, Tohtamiša un Timura karaspēki.
1604.gadā B.Godunovs nosūtīja delegāciju uz Gruziju ar domes muižnieku Mihailu Tatiščevu (Михаил Татищев) priekšgalā, citu jautājumu starpā arī ar mērķi sarunāt kopēju cīņu pret Dagestānas valdniekiem.
Feodāli sadrumstalotā Dagestānas piekraste jau 1722.-1735.gados tika pakļauta Krievijas impērijai.
1785.gada 19.-22.augustā šeiha Mansūra vadītie spēki devās otrajā triecienā pret Kizļaras cietoksni, 22.augustā šeihs Mansūrs atvilka savus spēkus no cietokšņa, bet uzbruka un sagrāva Tomskas kājnieku pulku. Krievi ar lieliem zaudējumiem atkāpās uz Kizļaru.
1796.gadā Derbentas cietoksni ieņēma krievu ģenerāļa Valeriāna Zubkova komandētais karaspēks.
1813.gadā noslēgtais Gulistānas miera līgums juridiski pamatoja Dagestānas teritorijas pievienošanu Krievijas impērijai.
Dagestāna Kaukāza karā. Krievu koloniālā politika XIX gs. izraisīja kalniešu antikoloniālo atbrīvošanās kustību, ko 1834.-1859.gados vadīja imāms Šamils.
1840.gada decembrī avāru beks un krievu armijas praporščiks Hadžimurats pārgāja imāma Šamila pusē, kas viņu nozīmēja par Avārijas naību, uzdeva tam mobilizēt avārus karam pret krieviem. 
1842.gada martā imāma Šamila čečenu un dagestāņu karaspēks ieņēma Kazikumas hanisti (Казикумухскoе ханство) Dagestānā. Šamila karavīri ieņēma tās galvaspilsētu Kumuhu un sagūstīja hanistes ķēniņieni Ummu Gulsumbiku (Уммa-Гюльсум-бике).
1843.gadā no augusta līdz septembrim notika sacelšanās Kalnu Dagestānā. Imāms Šamils pievienoja imamātam Avāriju. 
1849.gada augustā krievi aplenca un bombardēja Čoha aulu Dagestānā. Hanienes Kazikukumuhas (Кази-Кумуха Умму-Гюльсум-бике) nāve.
Krievu-turku kara laikā (1877.-1878.g.). Ja Donavas frontē krieviem veicās visai labi, tad citādi bija Kaukāzā. 1877.gadā turku emisāri izraisīja kalniešu sacelšanos Abhāzijā. To atbalstīt Suhumā ieradās turku eskadra, no tās tika izsēdināts desants. Tāds trieciens krieviem bija nepatīkams pārsteigums. Visai drīzi visa Abhāzijas Melnās jūras piekraste jau atradās turku kontrolē. Pēc tam sākās sacelšanās arī Čečenijā un Dagestānā.
Suhumas nodalas priekšnieks ģenerālis P.Kravčenko (П.П.Кравченко) mēģināja turkiem atņemt Suhumu, taču darbojās visai neizlēmīgi un viņa mēģinājums izgāzās. Taisnības labad jāatzīmē, ka karaspēka ģenerālim bija visai maz, lai viņš reizē sekmīgi varētu darboties gan pret turkiem, gan pret kalniešiem.
Suhumu izdevās atgūt tikai 1877.gada augusta vidū. Tobrīd uz Abhāziju tika novirzīti papildspēki. Uz Čečeniju un Dagestānu nosūtīja divas kājnieku divīzijas. Ar visai lielām pūlēm turku uzbrukumu Kaukāzā izdevās atsist. 
XX un XX gs. mijā sākās kapitālisma attīstība un veidojās strādnieku šķira. 1904.-1905.gados radās pirmās KSDSP grupas.
1905.gadā notika streiki un zemnieku nemieri.
Pēc 1905.-1907.gadu revolūcijas KSDSP Baku komitejas lielinieki nodibināja sociālemokrātu grupu "Taisnības cīnītāji" (Faruk), kas veica marskistu propagandu dagestāņu strādnieku vidū. Pēc galveno vadītāju apcietināšanas grupa izira. 1918.gada janvārī tā tika atjaunota un darbojās līdz augustam Baku un Dagestānas dienvidu daļā.
Pēc Oktobra apvērsuma Krievijā arī dagestānā nodibināja padomju varu.
1918.gada vasarā un rudenī sakarā ar vācu un turku, vēlāk arī angļu interventu iebrukumu Kaukāzā padomju vara Dagestānā uz laiku krita.
1918.gada februārī nelegāli sanāca 1.partijas konference, kas ievēlēja KSDSP Dagestānas apgabala komiteju. 
1919.gada jūnijā Čečenijā un Dagestānā pieauga spēkā šeiha Uzuna Hadži vadītā kustība, kas pieņēma Viskaukāza raksturu. Vedenas ciems Čečenijā kļuva par Ziemeļkaukāza kalniešu pretestības centru Deņikina armijai. 
Sarkanās armijas daļas kopā ar vietējiem komūnistu dumpiniekiem 1920.gada martā ieņēma visu Dagestānas teritoriju.
1921.gada 20.janvārī ar VCIK izdotu dekrētu lielinieki nodibināja Dagestānas APSR, ko iekļāva KPFSR.
Kalniešu sacelšanās (1920.-1925.g.). Krievu stāvokli Kaukāzā (tos vietējie kaukāzieši laupīja un nogalināja) vēl sliktāku padarīja kalniešu 1920.gadā sāktā sacelšanās Dagestānā un Čečenijā imama Nažmudīna Gocinska (Нажмудин Гоцинский) vadībā. Imams vēlējās gāzt padomju varu, iedibināt šariata kārtību. Viens no viņa tuvākajiem sabiedrotajiem bija Šamila mazdēls Saīdbeks. 1921.gadā dumpinieku rīcībā bija vairāk kā 10 000 kaujinieku.
Lielinieku Teras-Dagestānas grupas karaspēks nespēja apspiest sacelšanos, tādēļ no 1921.gada aprīļa karadarbībā pret kaukāziešiem iesaistījās Atsevišķās Kaukāza armijas daļas. Viņi piekopa taktiku lielās grupās slēgt kalnu pārejas un takas, pa kurām Gocinska murīdiem no Gruzijas piegādāja munīciju. Tādejādi izdevās panākt, ka 1921.gada vasaras laikā apgādes problēmu dēļ izjuka visas lielās nemiernieku vienības.
Tad nemiernieki izdalījās pa auliem un sāka piekopt individuāla partizāņu kara taktiku. Tika šauti padomju, partijas un militārie vadītāji gluži vai šausminošos mērogos Derbentā un Mahačkalā, Hasavjurtas un Kurijas apriņķos Dagestānā, Urusmartanas, Šatojas un Vedenas rajonos Čečenijā.
Tad Dagestānas republikas militārā apspriede pieņēma lēmumu īstā ģenerāļa Jermolova garā - 1922.gada 22.martā apstiprināja rīkojumu par "ķīlnieku ņemšanu no pazīstamām kontrrevolucionāru ģimenēm." Tomēr laupīšanas un krievu šaušanas turpinājās tik un tā. Krievi Ziemeļkaukāza Kara apgabala dokumentos rakstīja: "Čečenu autonomais apgabals ir krimināla bandītisma avots. ...Čečeniem ir nosliece uz bandītismu kā galveno vieglas peļņas avotu, to sekmē liels esošo ieroču daudzums." 
1925.gadā lielinieku karaspēks realizēja piespiedu ieroču izņemšanas akcijas no iedzīvotājiem. To laikā tika sagūstīts arī Gočinskis un pēc "troikas" sprieduma nošauts.
Krievijas Pilsoņu kara laikā (1918.-1924.g.). Britu atbalstītā Turkestānas armija tika sakauta 1919.gada decembrī un 1920.gada februārī tās atliekas pārcēlās uz Dagestānu un Irānu.
1978.gada 30.maijā pieņēma Dagestānas APSR konstitūciju.
1999.gada 6.augustā Dagestānas Islāma Šura pieņēma deklarāciju par Dagestānas Islāma valsts atjaunošanu.
1999.gada 7.-24.augustā Dagestānā norisinājās karadarbība. Basajeva un Hataba vadītā brigāde veica Cumadinas-Botlihas operāciju.

Klimats. Silts un sauss klimats. Zemienes vidējā temperatūra janvārī no 1oC līdz -3oC, jūlijā līdz 24oC. Kalnos janvārī no -5oC līdz -11oC, jūlijā līdz 8,7oC.
Nokrišņi zemienēs 200-300 mm gadā, kalnos, priekškalnēs un katlienēs 350-1000 mm.Nokrišņu maksimums pavasarī un vasarā.

Ģeoloģija. Izrakteņi: nafta - Mahačkalā, Izberbašā, Piekaspijas zemienes ziemeļos; dabasgāze - Derbentā, Dagestanskijeogņos, Dzulakā; akmeņogles, sērs (Izberbašā), merģelis, kvarca smiltis (Dagestanskijeogņos). Minerālūdeņu avoti.

Hidroloģija. Upes - Tereka, Sulaka, Samura, Kuma (izmanto apūdeņošanai), pali pavasarī un vasarā. Vairāk kā 100 nelielu ezeru 150 kvkm kopplatībā.

Daba. Veģetācijas periods ziemeļu daļā 160-180 dienu, dienvidu daļā 235-250 dienas.
Līdzenumā kastaņbrūnās un pļavu augsnes. Vairāk kā 300 000 ha ir solonci, solončaki, smiltāji, pārpurvotas zemes. priekškalnēs kastaņbrūnās augsnes, kalnos kalnu stepju, kalnu mežu un kalnu pļavu augsnes, iekšējos rajonos kalnu melnzemes.
Līzenumā pustuksnesis - raksturīga Krimas vērmele, priekškalnēs stepe.
Meži mazāk kā 10% Dagestānas teritorijas. 500-1600 m vjl. augstumā skābaržu, dižskābaržu, ozolu meži, iekšējos rajonos bērzi, priedes, augstāk - subalpīnās un alpīnās pļavas.
Vairākums dzīvnieku augstkalnu rajonos: bezoarkazas, stirnas, tūri jeb kaukāza kazas, staltbrieži, brūnie lāči. No putniem - klinšumedņi, kalnirbes, Alpu kovārņi, ērgļi.

Aplūkojamie objekti.
      Kizļara.

      Mahačkala. Ķeizariskajā Krievijā - Petrovskporta vai Petrovska. Pēc Baku ieņemšanas 1918.gada 15.septembrī Kaukāza islāma armija devās palīgā Dagestānas kalniešiem, lai atbrīvotu Šamilkali, ko 1918.gadā tā bija nosaukuši musulmaņi par godu imāmam Šamilam. Pēc tam, kad 1922.gadā pilsētu ieņēma lielinieki, to nosauca par Mahačkalu. 2005.gadā Dagstānas modžahedi atkal pilsētu sāka dēvēt par Šamilkali.
1977.gadā pie Mahačkalas novērots NLO, kas kustējies pa "krītošas lapas" trajektoriju.

Čirkejas HES. Atrodas pie Sulakas upes Čirkejas aizā - viena no lielākajām pasaulē. Celta 1963.-1976.gados. Aizsprosta augstums - 231 m, platums - 338 m. Ūdenskrātuves tilpums - 2,8 kubkm. Jauda - 1 GW.

Saites.
Dagestāņi.