Debaja temperatūra

Apzīmējums - D.
Cietvielu raksturojošs fizikāls lielums, kas aptuveni norāda temperatūru, zemāk par kuru siltumkustību vielā būtiski sāk ietekmēt kvantu parādības: 

Debaja-Šerrera metode

Viena no rentgenstruktūranalīzes metodēm.

To izveidojuši P.Debajs un P.Šerrers 1916.gadā.
Ja apstaro polikristālisku (pulverveidīgu) paraugu ar šauru monohromatisku rentgenstarojuma kūli, starojums veido difrakcijas maksimumus virzienos θ (tēta), kuros ir spēkā Brega-Vulfa formula. Šie virzieni atrodas uz koaksiālām koniskām virsmām (difrakcijas konusiem), kuru kopējā ass sakrīt ar primāro staru kūļa virzienu un kopējā virsotne atrodas polikristāliskajā paraugā. 

Konusa virsotnes leņķi ir 4θ, θ vērtības un difraģētā starojuma intensitāte atkarīga no kristāla struktūras. Difrakcijas ainu reģistrē vai nu  fotogrāfiski rentgenkamerās - fotogrāfiju sauc par debajgrammu, vai ar kvantu skaitītājiem rentgendifraktometros.

Metodi lieto kristālrežģa elementāršūnas parametru noteikšanai, fāžu analīzē, mehānisko spriegumu, tekstūras, kristalītu lieluma, termiskās izplēsanās koeficienta noteikšanai. 

Debaja-Šerrera metodes variantu - asimetrisko metodi, 1935.gadā izstrādājuši latviešu zinātnieki M.Strautmanis un A.Ieviņš.

Saites.
Peters Debajs (1882.-1966.g.).
P.Šerrers (~1916.g.).
Rentgenstruktūranalīze.

De-

Priedēklis ar nozīmi:
      1)  atdalīšana, piemēram, decerebrācija;
      2)  atcelšana, likvidēšana, piemēram, demobilizācija;
      3)  pazemināšana, lejupslīde, piemēram, degradācija.

Deaerācija

de + aēr ("gaiss" - grieķu val.).
Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla.

Deaerāciju veic TEC katliekārtu barošanas ūdens sagatavošanā, lai novērstu cauruļvadu un tvaika spēkiekārtu metālisko daļu koroziju. To lieto termiskos, ķīmiskos, desorbcijas u.c. deaeratorus.

Saites.
Gaiss.

DDT

(ClC6H4)CHCCl3, 4,4'-dihlordifeniltrihloretāns.
Insekticīds, ko 40.-60.gados plaši lietoja kaitīgu kukaiņu apkarošanai.

Balta, kristāliska viela. Kušanas temperatūra - 109oC. Nešķīst ūdenī, šķīst organiskajos šķīdinātājos.

Pirmo reizi sintezēts 1874.gadā, spēcīgā insekticitāte atklāta 1939.gadā.

Stabils savienojums, uzkrājas apkārtējā vidē - izjauc bioloģisko līdzsvaru, cilvēku un dzīvnieku organismā izsauc saindēšanos.

Latvijā lietošanā aizliegta 1967.gadā.