Aliens

Debaja-Šerrera metode

Viena no rentgenstruktūranalīzes metodēm.

To izveidojuši P.Debajs un P.Šerrers 1916.gadā.
Ja apstaro polikristālisku (pulverveidīgu) paraugu ar šauru monohromatisku rentgenstarojuma kūli, starojums veido difrakcijas maksimumus virzienos θ (tēta), kuros ir spēkā Brega-Vulfa formula. Šie virzieni atrodas uz koaksiālām koniskām virsmām (difrakcijas konusiem), kuru kopējā ass sakrīt ar primāro staru kūļa virzienu un kopējā virsotne atrodas polikristāliskajā paraugā. 

Konusa virsotnes leņķi ir 4θ, θ vērtības un difraģētā starojuma intensitāte atkarīga no kristāla struktūras. Difrakcijas ainu reģistrē vai nu  fotogrāfiski rentgenkamerās - fotogrāfiju sauc par debajgrammu, vai ar kvantu skaitītājiem rentgendifraktometros.

Metodi lieto kristālrežģa elementāršūnas parametru noteikšanai, fāžu analīzē, mehānisko spriegumu, tekstūras, kristalītu lieluma, termiskās izplēsanās koeficienta noteikšanai. 

Debaja-Šerrera metodes variantu - asimetrisko metodi, 1935.gadā izstrādājuši latviešu zinātnieki M.Strautmanis un A.Ieviņš.

Saites.
Peters Debajs (1882.-1966.g.).
P.Šerrers (~1916.g.).
Rentgenstruktūranalīze.