Aliens

Pirmatnējā buljona hipotēze

Teorija par pirmās dzīvības izcelšanos, ka patlaban atzīst akadēmiskā zinātne.

Hipotēzes būtība. Akadēmiskā zinātne uzskata, ka dzīvības rašanās uz Zemes bija likumsakarīga ķīmiskās evolūcijas pāreja bioloģiskā evolūcijā.
Saskaņā ar vairākām hipotēzēm dzīvības rašanās uz Zemes sākās, kad bija izveidojusies pirmatnējā atmosfēra un hidrosfēra, pakāpenisku ķīmisko reakciju rezultātā sintezējās un pasaules okeānā uzkrājās dažādas organiskās vielas, arī biopolimēri - olbaltumvielas un nukleīnskābes. Šie biopolimēri kopā ar lipīdiem, kuru molekulas ūdenī sasaistās plānās plēvītēs, veidojas pilienveida struktūras - koacervātus un ieguva zināmu telpisku sakārtotību, kas nepieciešama dzīvības procesu sākumam un norisei. pirmie organismi barojās no organiskajām vielām, kas atradās "pirmatnējā buljonā," kā arī citiem organismiem un to atliekām. kad radās zaļie augi, kas organisko vielu sintēzei spēj izmantot gaismas enerģiju, notika kvalitatīvs un kvantitatīvs dzīvības evolūcijas kāpums. Dzīvajā matērijā tika iesaistīta lielākā daļa atmosfēras oglekļa, radās brīvs skābeklis, palielinājās organisko vielu masa un organismu daudzveidība, izveidojās mūsdienu biosfēra. Dzīvības evolūcijas tālākajā gaitā veidojās saprātīgas būtnes, un iezīmējās pāreja uz sabiedrisko matērijas kustības formu. 

Izpēte. Šādu dzīvības rašanās situāciju Č.Dārvins aprakstīja vēstulē savam draugam  Džozefam Daltonam Hukeram 1871.gadā. Tajā viņš aprakstīja kādu mazu siltu dīķīti ar amonjaku un citām ķīmiskām vielām. Gaisma vai kāda elektriska izlāde tajā varēja iniciēt kādu visai sarežģītu un tālejošu reakciju, kas noveda pie pirmās olbaltumvielas izveides. Radusies olbaltumviela, savukārt, spēja mijiedarboties ar esošajām vielām un radīt vēl augstākas organizācijas vielas. Tā tas turpinājās līdz pirmajām protošūnām.
Tā nu akadēmiskā zinātne visai ilgi stingri uzskatīja, ka dzīvība radusies spontāni Pirmatnējā buljona apstākļos. Šis teorijas piekritēji sazīmēja dažādas shēmas kā pirms 4 miljardiem gadu uz Zemes dabisku ķīmisku reakciju un procesu rezultātā izcēlās pirmās šūnas no nedzīvas matērijas. Pazīstami šīs teorijas piekritēji bija britu zinātnes popularizators Dž.B.S.Holdeins, krievpadomju akadēmiķis A.Oparins. Tālaika Zemes atmosfēra praktiski bija bez skābekļa - tā sastāvēja no metāna, amonjaka, ūdeņraža un oglekļa dioksīda.
Šodien zinātnieki laboratorijas apstākļos mēģina atkārtot kaut ko no šādām reakcijām, tomēr, pat ja tas izdosies, nav nekādas garantijas, ka tādas reakcijas patiesi notikušas uz Zemes.
Vēlāk tapa skaidrs, ka dzīvība, iespējams, var izcelties arī kosmosa apstākļos. Tādēļ Pirmatnējā buljona hipotēze ieguva spēcīgu konkurējošo teoriju - Panspermijas teoriju.

Kritika. To statistiski atļāvās apšaubīt DNS atklājējs Frensiss Kriks.
Dzīvībai nepieciešamas nukleīnskābes (RNS un DNS) olbaltumu sintezēšanai un pašas olbaltumvielas, no kurām būvēt itin visu dzīvībai nepieciešamo. Viņš norādīja, ka ir neiespējama pat viena vienīga olbaltuma nejauša sintēze. Vidējā olbaltuma garums ir ap 200 aminoskābēm. Nav svarīgi cik miljonus (vai pat miljardus!) gadu ir „vārījies” „pirmējais buljons,” jo nekāda statistika šādas olbaltumvielas rašanos nepieļauj. Statistiski Kriks ir izrēķinājis, ka tāda iespēja ir 1 pret 260. Tātad uz viena veiksmīga gadījuma 260 neveiksmīgu. Visu atomu attiecība mūsu redzamajā Visumā sastāda 1 pret 80.
Taču problēma ir tā, ka nav nekādu pazīmju šīs vienkāršākās versijas eksistencei. Tādai attīstībai būtu bijis jānotiek laikā no 3,9-3,4 miljardiem gadu senā pagātnē. Tolaik veidojās Zemes garoza un izplatījās baktērijas, kurām jau bija DNS gatavā un funkcionējošā veidā. Tomēr kriks, būdams pilnīgs ateists atzina tikai to, ka „dzīvības rašanās uz planētas man liekas kā brīnums, jo tik daudziem noteikumiem vajadzēja sakrist tās izcelsmei.” (Life Itself, 88.lpp.)
„...tam ir pārāk sarežģīta iedaba, lai varētu iztēloties, ka tā it kā radusies vienā mirklī. Acīmredzot, tai būtu jāattīstas no kaut kā daudz vienkāršāka.” F.Kriks (Life Itself, 71.lpp.)

Nav neiespējami, ka Krika pēc tam atbalstītā panspermijas teorija ir kā izmisuma solis tam, lai kaut kā nebūt mēģinātu notikušajam rast racionālu skaidrojumu. Lai šis „brīnums” nebūtu jāskaidro ar Pārdabiskā palīdzību.

Saites.
Dzīvības izcelšanās.