Solo stāvstājas cilvēks, Homo erectus soloensis
- Detaļas
- Publicēts 26 Novembris 2022
- Autors Redaktors
Homo erectus soloensis. Nosaukums - pēc atraduma vietas Solo upes Javas salā.
Sinonīms - Pithecanthropus soloensis.
Homo erectus pasuga, klasisko Javas pitekantropu pēctecis, ko var saukt arī par Solo pitekantropu pēc atraduma vietas pie Solo upes Javas salā.
Vecums ~ 100 tūkst. gadu.
Viena no visvairāk pētītajām Solo Homo erectus atradnēm ir Ngandonga. Šajā vietā, kas atrodas Solo upes kreisajā krastā, pētījumi sākās jau 1931.gadā. Tika atrastas 15 hominīdu paliekas, akmens un kaula darba rīki, kā arī 25 tūkstoši dzīvnieku kaulu. Ilgu laiku šos atradumus uzskatīja par Javas pitekantropu Ngandongas variantu, tātad – kā vienu no Homo erectus pasugām. Ngadongiešiem vērojamas progresīvas atšķirības no klasiskiem pitekantropiem: smadzenes ir lielākās, galvaskausa sānsienas gandrīz vertikālas, galvaskausa velve ieapaļa, u.c.
1973.gadā Solo upes krastā uzieti jauni atradumi – Sambangmakanā (Sambungmacan), 20 metru augstas piekrastes terases zemākajā slānī. Šo atradumu vecums dažādos pētījumos ļoti atšķiras un atkarībā no metodēm variēja no 50 līdz 300 tūkst. gadu. Daži no aplūkojamā raksta autoriem piedalījās 1996.gada pētījumos, kas bija saistīti ar dažādu Ngandongā, Sambangmakanā un Džigarā (Jigar) atrastu zīdītāju senuma noteikšanu pēc zobiem. Elektronu spina rezonanses (ESP) un urāna sēriju metodes uzrādīja vecumu 35-50 tūkst. gadu. Tas nozīmēja, ka laikā, kad Eiropā gāja uz beigām neandertāliešu laiks un visā pasaulē izplatījās Homo sapiens pārstāvji, Javas salā joprojām dzīvoja senāko cilvēku – arhantropu pārstāvji.
Tomēr cilvēku kaulu datējumi ne visai labi sakrita ar arhaiskās faunas vecumu, piemēram, ziloņi stegodoni bija vairāk raksturīgi vidējam, nevis vēlajām pleistocēnam. Nebija garantijas, ka cilvēku kauli ir tik pat veci (vai jauni) kā dzīvnieku zobi. Tomēr 2008.gadā Ngandongas un Sambangmakanas galvaskausi, datēti ar citu – gamma staru spektroskopijas torija-urāna (γ spectrometric 230Th/234U) metodi, atkal parādīja ļoti jaunu vecumu – 40-70 tūkst. gadu.
Tomēr šie atradumi patreiz nav neapstrīdami datēti. Kopš 2004.gada raksta autori turpināja pētīt procesus, kuru rezultātā izveidojās Solo upes terase, un centās ar jaunām analīzēm noteikt atradumu vecumu. Pētnieki izsaka pieņēmumu, ka Ngandongas un Džigaras atradumu vecums ir starp 546 (pēc pumeka argona analīzes datiem) un 143 tūkst. gadu (ņemot vērā zobu senāko vecumu).
Ja īstais atradumu vecums ir tuvāks 546 tūkst. gadu, tad Ngandongas hominīni Homo erectus ir nevis neandertāliešu vai Homo sapiens, bet Heidelbergas cilvēka (atradumi Atapuerkā Spānijā) vai arhaiskā Homo sapiens no Bodo (Etiopija) laikabiedri. Tas var būt viens no pamatargumentiem, kas liecina par šo taksonu līdzību un to atšķirību no Homo erectus. Pēc autoru domām, šajā gadījumā Ngandongas arhantropi aizpilda vietu starp klasiskiem Homo erectus (pitekantropiem) un Flores "hobitiem" (Homo floresiensis). Ja tomēr pareizāks ir vecums 143 tūkst. gadu, tad Ngandongas arhantropi eksistēja vienā laikā (taču ne vienā reģionā) ar paleoantropiem. Nosacīta ģeogrāfiskā izolācija varēja veicināt šīs hominīnu līnijas pastāvēšanu vidēja pleistocēna laikā.
Raksti.
Pētījums: Homo erectus Javas salā tomēr nedzīvoja vienlaikus ar mūsdienu tipa cilvēkiem.
