Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

"Estonia" katastrofa

Šī prāmja nogrimšana 1994.gadā ir lielākā kuģu katastrofa Igaunijas vēsturē, un otra upuru skaita ziņā lielākā kāda Eiropas kuģa katastrofa miera apstākļos pēc "Titānika," kā arī upuru skaita ziņā lielākā kuģa bojāeja Baltijas jūrā. 1941.gada 24.augustā vācu aviācijas uzlidojumā dzīvību zaudēja "vairāki simti" vēlāk nogrimušā tvaikoņa Eestirand pasažieri un apkalpes locekļi.

Prāmis "Estonia" būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft," par "Estonia"  tas kļuva 1993.gadā, nogrima vētrainā 1994.gada naktī no 27. uz 28.septembri ceļā no Tallinas uz Stokholmu netālu no Somijas piekrastes. Uz prāmja avārijas brīdī atradās 989 cilvēki - 803 pasažieri un 186 apkalpes locekļi (oficiālā informācija). 

Notikumu gaita. Igaunijas kompānijas EstLine pasažieru prāmis Estonia bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu vētras laikā - vēja ātrums pārsniedza 20 m/s, bet viļņu augstums 4-8 m.
1:24 Estonia deva briesmu signālu, paziņodama, ka atrodas 20-30 grādu sānsverē un no ierindas izgājuši motori. SOS signālu pieņēma Somijas krasta apsardzes dienests Turku.
Pēc tam kuģis 12-13 minūšu laikā apgriezās ar dibenu uz augšu.
1:50 naktī tas pazuda no radaru ekrāniem.
4:26 kuģis nogrima.

Izmeklēšana. Uzreiz pēc traģēdijas tika izveidota starpvaldību izmeklēšanas komisija, kuras sastāvā bija pa 3 pārstāvjiem no Igaunijas, Zviedrijas un Somijas. Starptautiskā komisija 1997.gadā konstatēja, ka katastrofu izraisījis atveramā priekšgala bojājums. Precīzāk - par prāmja bojāejas cēloņiem tika  atzītas nepilnības kuģa konstrukcijā, kuģošanas ātruma pārsniegšana un vētra. Tika secināts, ka visi kopā tie noveduši pie prāmja priekšgala viziera (paceļamie vārti autotransportam) atraušanās no korpusa 28.septembrī plkst. 0:55 un ūdens ieplūšanas automašīnu klājā. Tā rezultātā prāmis pazudis zem ūdens 1:40, bet jau 1:50 sasniedza jūras dibenu 83 m dziļumā.
1998.gada novembrī tika publicēts noslēguma ziņojums, kas tā arī nesniedza atbildes uz daudziem jautājumiem. Vēlāk starpvaldību komisija publicēja vēl 3 ziņojumus, bet tajos lielākoties bija tikai precizējumi un papildinājumi, bet pamata secinājumi palika nemainīti. Viziera stiprinājumi projektētāju kļūdas dēļ izrādījušies nepietiekami stipri un nav spējuši izturēt viļņu triecienus vētras laikā, savukārt viziera uz priekšu izvirzītā konstrukcija veicinājusi tā pacelšanos un atraušanos no prāmja.  Projektā nav bijusi paredzēta papildu starpsiena, kas varētu novērst lielu ūdens masu ieplūšanu automašīnu klājā. Vizieris arī nav bijis redzams no kapteiņa tiltiņa, tamdēļ sākotnēji apkalpe neko nezināja par tā atraušanos. Savas funkcijas neesot pildījušas arī signalizācijas lampas, kurām vajadzēja brīdināt par viziera slēgumu atvēršanos. savukārt ūdens spiediena rezultātā nevis atvērti slēgumi, bet gan salauzti viziera stiprinājumi, pie kuriem signalizācija navv bijusi pieslēgta.
Kopumā, tātad, komisija publicēja 4 atskaites. 
Ņemot vērā lielo upuru skaitu (prāmja vrakā atradās ap 650 cilvēku mirstīgajām atliekām), tika pieņemts īpašs likums ar kuru tika aizliegta niršana un jebkādi apskates darbi prāmja nogrimšanas vietā. "Estonia" ir vienīgais tāds juridiski aizsargātais kuģa vraks pasaulē.
2000.gada maijā uzmanību izpelnījās katastrofas upuru tuvinieku konferencē izskanējušais profesionālā ūdenslīdēja Grega Bemisa paziņojums par 1994.gadā filmēto zemūdens kadru ārkārtīgi zemo kvalitāti un fragmentārismu. 2000.gada augustā Bemiss kopā ar vācu žurnālistiem to pārfilmēja. rezultāta secinājums - oficiālā versija neko nepasaka par virkni būtisku faktu. Bemiss arī paziņoja par  ievērojama izmēra caurumu prāmja sānos - tādu varētu būt izraisījis sprādziens. Tad Bemisu sāka vajāt ar likuma palīdzību un viņa izteikti pieņēmumi tika ieskaitīti sazvērestību teoriju kārtā.
2006.gadā divas Igaunijas izmeklēšanas komisijas - parlamenta un valdības, publicēja ziņojumus, kas arī neviesa skaidrību notikušajā.
2009.gada februārī parādījās informācija, ka Igaunijas valdība nolēmusi pārtraukt izmeklēšanas komisijas darbību. Tās pēdējā Igaunijas valdības Izmeklēšanas komisijas ziņojumā secināts, ka ka nav iespējams izslēgt nevienu prāmja nogrimšanas scenāriju, jo tam nepieciešama prāmja vraka sistemātika un dokumentēta izpēte, kas joprojām nav veikta.
2010.gadā vairāk nekā tūkstotis katastrofā izdzīvojušo un upuru radin ieki iesniedza Parīzes tiesā prasību par kompensāciju 40,8 miljonu eiru apmērā. naudu viņi gribēja piedzīt no Francijas aģentūras, kas bija apgalvojusi prāmja ekspluatāciju drošu esam, kā arī no vācu kuģubūvētājiem. tiesa prasību noraidīja, pamatojoties uz to, ka nav kostatēta atbildētāju "tīša vaina."
2020.gadā TV kanāla Discovery dokumentālās filmas "Estonija: atradums, kas maina visu" (Estonia: A find That Changes Everything) (5.sērijās) uzņemšanas laikā atklāja prāmja korpusa bojājumu zem prāmja ūdenslīnijas - caurums ir 4 m plats un 1,2 m augsts. Sūci nofilmēja filmēšanas grupas izmantotais zemūdens robots, un tā nav bijiusi pieminēta nevienos izmeklēšanas materiālos. Speciālisti apgalvo, ka tādu bojājumu radījis nav sprādziens, bet gan sadursme ar kādu nopietnu zemūdens objektu, piemēram, zemūdeni. Tāds bojājums arī izskaidro, kamdēļ prāmis nogrimis tik ātri.
Filma radikāli izmainīja situāciju. Igaunijas premjers Jiri Ratass katastrofas pēdējā gadadienā paziņoja, ka filmas atklāto apstākļu dēļ tiks sākta jauna izmeklēšana. Arī Somija un Zviedrija piekritušas Igaunijas vadītas izmeklēšanas sākšanai. Zemūdene, iespējams, bijusi Zviedrijai piederoša, jo ir liecības, ka minētajā laikā notikušas NATO mācības ar Zviedrijas jūras spēku un zemūdeņu piedalīšanos.

Sazvērestības teorijas. Notikums radījis daudz sazvērstību teoriju. Vēlāk izplatījās versija, ka katastrofas cēlonis varētu būt sprādziens.
Tādu versiju parādīšanos sekmēja fakts, ka vairāk nekā 10 cilvēki, kuri sākotnēji tika pasludināti par izglābtiem vai kurus uzreiz pēc katastrofas bija redzējuši paziņas, pēc tam tika iekļauti bojāgājušo sarakstos. Pazistamākā tāda persona bija otrais kapteinis (prāmim bija 2 kapteiņi, kas kuģi vadīja pārmaiņus) Avo Pihts, kurš atradās uz prāmja kā pasažieris. Grimšanas laikā Pihts aktīvi piedalījās cilvēku glābšanas darbos, bet pēc tam uzreiz vairāki vviņa paziņas un dienesta biedri apgalvoja, ka atpazinuši kapteini Vācijas telekanāla ZDF ziņu raidījumos, kuros tika parādīti pirmie pēc katastrofas izglābtie cilvēki. Tiesa, starp izglābtajiem apkalpes locekļiem tā arī neatradās neviens liecinieks, kas būtu redzējis Pihtu iekāpjam glābšanas laivā vai redzējis izglābto vidū (neskaitot TV sižetu). Pēdējo reizi viņš tika redzēts, organizējot cilvēku iekāpšanu pēdējā palikušajā glābšanas laivā. Tādejādi kapteinis 4.oktobrī tika iekļauts bezvēsts pazudušo sarakstā.
Dīvaini, bet tai pat laikā tā arī netika noskaidrots, kas bija 39 gadus vecajam Pihtam ārkārtīgi līdzīgais TV sižetā ļoti īsu brīdi redzamais cilvēks. Tika pieļauts, ka tas bijis kāds no glābējiem, tomēr atrast šo cilvēku neiuzdevās. Šī mistērija tad arī kalpo par pamatu hipotēzei, ka Pihts, kuram vajadzēja prāmi vest atpakaļ uz Igauniju, zinājis vai nojautis par kādiem patiesajiem katastrofas apstākļiem. Izdzīvošanas gadījumā viņš būtu bijis viens no informētākajiem cilvēkiem šai sakarā, tādēļ Kāds varētu būt parūpējies par viņa paslēpšanu vai vēl ko ļaunāku.
Vēl viena persona, kas tiek piesaukta šai sakarā, ir  prāmja vecākais mehāniķis Lembits leigers. Arī viņa vārds sākotnēji bija iekļuvis izdzīvojušo sarakstā - Zviedrijas policija 29.septembrī informēja mehāniķa Stokholmā mītošo paziņu, ka viņš ir izglābts, pēc 24 slimnīcā pavadītajām stundām to pametis un devies uz Igauniju. Arī Igaunijas jūrnieku slimnīca paziņoja Leigera dzīvesbiedrei, ka viņas vīrs drīzumā izlidos uz Igauniju, tomēr uz norādīto reisu Leigers neieradās. Tāpat no viņa nekādas ziņas nesaņēma arī Stokholmas paziņa un 7.oktobrī viņa vārds tika iekļauts bezvēsts pazudušo sarakstā. Pārpratums īsti nav noskaidrots, zināms vienīgi tas, ka slimnīcā tika nonācis cilvēks, ko uzskatīja par Lembitu Leigeru un kas pēcāk vienkārši pazuda.
Līdzīgā sakarā minēti vēl vairāki cilvēki. pastāv versija, ka daļa cilvēku pēdējā brīdī no prāmja izglābti ar helikopteru, bet pēc tam aizvesti nezināmā virzienā no Ārlandas lidostas. savukārt no tās dažas dienas vēlāk izlidoja 2 noslēpumainas lidmašīnas.
Izplatītākā no sazvērestības teorijām to visu skaidro ar liela mēroga ieroču vai pat kodolmateriālu kontrabandu no Krievijas caur Igauniju uz Zviedriju, par kuru kļuvis zināms kādiem konkurējošiem drošībniekiem. kontrabandas organizatori centušies slēpt pēdas. Pēc vienas versijas - atverot priekšgala vizieri, pēc citas - organizējot sprādzienu uz prāmja. Īpaši populāras šīs versijas kļuva pēc tam, kad Zviedrijas valdība paziņoja par plāniemm vraku apklāt ar betona sarkofāgu, beigās gan aprobežojoties tikai ar tūkstošiem tonnu grants uzbēršanu.
Kritiķi gan norāda uz valdījušo haosu pēc katastrofas. daudziem cilvēkiem nebija dokumentu, viņu vārdi tika pierakstīti kļūdaini. Bija arī tā, ka savstarpēji bija samainījušies vairāki apkalpes darbinieki, bet pasažieri, savukārt, nebija ieradušies uz reisu. Loģiski, ka informācija apkopošanai bija nepieciešams ilgāks laiks.

Upuri. Gāja bojā un pazuda bez vēsts 852 cilvēki, kopumā 17 valstu pilsoņi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki (94 pasažieri un 43 apkalpes locekļi), no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Tātad 757 joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
Visvairāk bojā bija gājuši Zviedrijas pilsoņi - 501, otrā vietā Igaunijas pilsoņi - 285.

Latviešu upuri. 30 (raksta arī, ka 29) pasažieru bija no Latvijas: 24 (23?) gāja bojā un tika izglābti 6 (šim skaitlim piekrīt visi avoti).
6 izglābtie latvieši - Dainis Šleiners (1958.g.), Gundega Kampuse (1973.g.), Nikolajs Andrejevs (1958.g.), Igors Griciuss (1970.g.), Ints Kļaviņš (1972.g.), Valters Ķikusts (1971.g.).
24 noslīkušie latvieši - Juris Ņikuļcevs, Andra Jauce, Inga Helmane, Jānis Šeško, Kristaps Streičs, Farids Valejevs, Alberts Valejevs, Jānis Bernāns, Gunārs Gobiņš, Olafs Vitenbergs, Jānis Kasparsons, Agrita Bernoviča, Skaidrīte Čulkstene, Andrejs Veinbergs, Aivars Staužs, Gaļina Kacs, Mihails Kacs, Marija Birnsone, Nikola Birnsone, Aleksandrs Jakubovskis, Dina Jakubovska, Natālija Černova, Alberts Bielis, Sergejs Daņiļuks. 

Saites.
Lielākās kuģu katastrofas.